Pētījums: 43 procenti iedzīvotāju uzskata, ka par bērnu patriotisko audzināšanu jārūpējas gan skolai, gan vecākiem

Vērtējot to, kuram - skolai vai vecākiem - būtu jārūpējas par bērnu patriotisko audzināšanu, 43% iedzīvotāju uzskata, ka atbildība ir jādala, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums" rezultāti.

Savukārt gandrīz vienlīdz augsts ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izvēlējušies vienu atbildīgo šajā jautājumā. 25% par tādu uzskata skolu, proti, visiem bērniem patriotisms būtu jāmāca pēc vienotas, oficiāli apstiprinātas mācību programmas. Tikmēr 27% atzīst, ka par patriotisko audzināšanu būtu jāatbild bērnu vecākiem, ģimenei, - vecāki paši var izlemt, ko un kā šai jomā mācīt saviem bērniem un vai vispār to darīt.

Gandrīz puse jeb 45% to iedzīvotāju, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskata, ka atbildība par bērnu patriotisko audzināšanu ir jāuzņemas gan skolām, gan bērnu vecākiem.

To, ka tā galvenokārt ir bērnu vecāku atbildība, atzīmēja 25%, kas ir nedaudz retāk nekā sabiedrībā kopumā, bet aptuveni tikpat bieži - 26% - iedzīvotāji ar skolas vecuma bērniem arī domājuši, ka galvenais atbildīgais šajā jautājumā ir skolas.

Analizējot datus atkarībā no sarunvalodas ģimenē, pētījumā secināts, ka krievvalodīgie nedaudz biežāk nekā iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu uzskatījuši, ka atbildība par bērnu patriotisko audzināšanu ir jāuzņemas bērnu ģimenei. Ja starp iedzīvotājiem ar latviešu sarunvalodu tā domāja 25%, tad starp krievvalodīgajiem - 29%.

Līdzīgi kā jautājumā par bērnu patriotisko audzināšanu, arī vērtējot, kura pienākums ir mācīt bērniem tautas tradīcijas, iedzīvotāji biežāk uzskatījuši, ka tas ir gan skolu, gan ģimenes pienākums, nevis izšķīrušies par vienu atbildīgo. Tā domā 44% aptaujāto.

Tikmēr par to, ka par tautas tradīciju mācīšanu vairāk jārūpējas bērnu vecākiem, atzina 28% respondentu, bet par galveno atbildīgo skolu norāda 24%.

Aplūkojot rezultātus, ņemot vērā, vai ģimenē ir bērni skolas vecumā, atklājies, ka būtiskas atšķirības nav vērojamas. Pētījuma veicēji norāda, ka atsevišķas tendences gan manāmas atkarībā no aptaujāto sarunvalodas.

Ja iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu vienlīdz bieži par galveno atbildīgo par autas tradīciju mācīšanu bērniem ir uzskatījuši gan skolu, gan bērna ģimeni - 26%, tad respondenti, kuri ģimenē galvenokārt sarunājas krievu valodā, biežāk uzskata, ka par to, ko un kā mācīt, galvenokārt jārūpējas tieši bērna ģimenei. Tā uzskata 31% respondentu, bet skolu par atbildīgo atzīmē 22% aptaujāto.

Aptaujā piedalījās 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas