Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

PBLA balvu par spēju atspoguļot latviešu tautas priekus un bēdas piešķir "Čikāgas piecīšiem"

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva šogad piešķirta ansamblim "Čikāgas piecīši" par veiksmi 50 gadu garumā ar humoru un sirsnību atspoguļot dziesmās latviešu tautas priekus, bēdas un ilgas tā laika notikumu plūsmā, pavēstīja PBLA pārstāvis Jānis Andersons.

PBLA balva tiek piešķirta, lai apliecinātu cieņu un izteiktu Rietumos dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolitiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem un izciliem fiziskās kultūras pārstāvjiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un popularizējuši latviešu vārdu, kā arī snieguši paliekamas mākslas vērtības. Balva dibināta 1963.gadā.

Ierosinājumus PBLA balvai var dot tikai PBLA sastāvā esošo organizāciju valdes, un balvu piešķirt ir tiesīga PBLA valde.

Balvas apmērs ir 5000 ASV dolāru, ko apbalvotajam viņa mītnes zemē reizē ar diplomu pasniedz Latvijas proklamēšanas svētkos 18.novembrī.

"Čikāgas piecīši" dibināti 1961.gadā, lai iepriecinātu un uzlabotu ASV latviešu publikas garastāvokli. Ansambļa pirmie dalībnieki bija Alberts Legzdiņš un Modris Avotiņš no Čikāgas, kā arī Jānis Rinkuss un Uldis Ievāns no Kalamazū, Mičigānā, kur notika arī viņu pirmais koncerts. Tam drīz sekoja uzstāšanās Čikāgā, kur ansamblim pievienojās pirmā sieviešu dalībniece Maija Dumpe.

Sākuma gados grupa ceļoja pa ASV un Kanādu, lai popularizētu otros latviešu jaunatnes dziesmu svētkus. Ansamblis atskaņoja ne tik vien latviešu tradicionālās un populārās dziesmas, bet arī amerikāņu mūzikas popūrijus un Legzdiņa oriģināldziesmas. Īpaši iecienīti bija īsie komiskie skeči par latviešu dzīvi jaunajā mājvietā, kurus galvenokārt veidoja Ievāns.

Šīs dziesmas kļuva ļoti iemīļotas ne tik vien trimdas latviešu vidū, bet deva spēku Latvijas tautai dzimtenē pārvarēt grūtos padomju okupācijas laikus. Tas tika panākts ar skaņuplatēm un skaņu lentēm, ko nelegāli iesūtīja Latvijā.

Ansambļa sastāvs vairakkārt mainījās, tam pievienojās Ilmārs Dzenis, Juris Strautmanis, vēlāk Ģirts Puriņš.  Popularitātei augot, ansamblis izdeva vairākas skaņu plates, pirmā iznāca 1963.gadā.

Ansamblis ir uzstājies latviešu klausītājiem ASV, Kanādā, Austrālijā, Eiropā un Dienvidamerikā. Kopumā izdotas 12 skaņu plates, 17 audio kasetes, 10 tvarti, septiņi videoieraksti un viena grāmata.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas