Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrāde nonākusi strupceļā 1

Par spīti tam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) uzskata, ka šis jautājums ir nonācis strupceļā.

Kā žurnālistiem šodien pēc tikšanās ar finanšu ministru Andri Vilku (V) skaidroja LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, ministrijas izstrādāto likumprojektu noteikti neatbalstīs Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Arī viņš pats bija izvairīgs, vai LLPA atbalstīs jauno likumprojektu, ko ministrija iecerējusi jau tuvākajā laikā virzīt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, taču jau patlaban esot skaidrs, ka tas negūs visu pašvaldību atbalstu.

"Sarunas ir strupceļā. Tas ir smagākais jautājums un to nevarēs atrisināt," pauda Kučinskis.

Savukārt LPS sagatavoto variantu neatbalstīs Finanšu ministrija, jo savienība tajā iekļāvusi punktu, kas noteic, ka valstij pašvaldībām jāparedz vairāk nekā 60 miljonu latu kompensācija. Lai gan LLPA neapgalvo, ka pašvaldībām šāda summa nav nepieciešama, tomēr lielās pilsētas saprot, ka tas nav reāli izpildāms, noteica Kučinskis.

"Ir izveidojies apburtais loks. Pašvaldību savienība ir izstrādājusi likumprojektu, ko neatbalsta Finanšu ministrija, savukārt VARAM strādā pie likumprojekta, kuru neatbalstīs LPS, jo tur nav to 60 miljonu," teica LLPA pārstāvis.

Ņemot vērā, ka finansējums "atrodas" pie Finanšu ministrijas, bet likumu izstrādā VARAM, LLPA uzskata, ka ir jāmaina ministrija, kas izstrādā šo likumu, proti, tas ir jādara Finanšu ministrijai, kurai arī būtu lielāka kapacitāte šī uzdevuma izpildei.

LLPA uzskata, ka jaunajā likumā ir nepieciešams atcelt patlaban spēkā esošajā likumā noteikto diskriminējošo sadalījumu starp republikas nozīmes pilsētām un novadiem - 47 pret 53, saskaņā ar kuru lielāku pašvaldību finanšu izlīdzinājuma finansējumu saņem novadu pašvaldības.

Savukārt jaunajā izlīdzināšanas modelī ir jāietver pamatprincipi, kas sniedz prognozējamību un stabilitāti visu Latvijas pašvaldību attīstībai.
Arī finanšu ministrs atzina - lai gan jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu nav viņa ministrijas kompetencē, bet par to ir atbildīga VARAM, Finanšu ministrija ir gatava iesaistīties šī jautājuma risināšanā, jo tas jau vairākus gadus ir iestrēdzis.

Viņš secinājis, ka LLPA vēlētos lielāku iesaistīšanos no valsts puses. "Finanšu ministrija ir gatava aktīvāk iesaistīties jautājuma risināšanā, bet tas nav jautājums, ko mēs virzām," paskaidroja Vilks. Viņaprāt, šajā jautājumā ir jāatrod kompromiss, jo sistēmas izmaiņas ir aizkavējušās pārāk ilgu laiku.

Jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim spēkā vajadzēja stāties jau 2012.gadā, un ar to tiktu pārtraukts pārejas periods. Taču līdz šim LPS un valdība nav spējusi vienoties par tālāko modeļa attīstību, un esošā sistēma turpinājās arī pagājušajā gadā, savukārt šā gada aprēķini balstās uz iepriekšējo aprēķinu mehānisma.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

vainodnieks

algas gan Priekules dome labi sareguleja.

pirms 8 gadiem, 2013.01.09 21:33

Latvijas ziņas