Partiju reitingu līderi par galveno inflācijas apkarošanas ieroci min nodokļu necelšanu

Politisko partiju pārstāvji, kuri atbilstoši aptaujām iekļūs 11. Saeimā, par galveno inflācijas apkarošanas ieroci min nodokļu necelšanu.

Aģentūras BNS aptaujātie partiju pārstāvji uzskata, ka nodokļu necelšana spēs atrisināt strauji pieaugošo inflāciju, lai 2012. gadā Latvija spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" norādīja, ka pagaidām īpaši inflācijas apkarošanas pasākumi nav nepieciešami. "Mēs šo jautājumu esam pārrunājuši ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuri pieaugošo inflāciju skaidro ar nodokļu paaugstinājumu. Tomēr, ja valdība turpmāk pieturēsies pie stabilas nodokļu politikas, tāda apmēra inflācijas pieaugums, kāds ir pašlaik, turpmāk nav gaidāms. Tāds ir viņu viedoklis. Pagaidām man nav pamata neuzticēties viņu viedoklim," pastāstīja Bērziņš.

Uz jautājumu, vai nekas nav jādara, gaidot, kamēr inflācija samazināsies pati no sevis, Bērziņš atbildēja: "Es nekā nedarīšanu drīzāk saistītu ar tālāku nodokļu nepalielināšanu."

"Vēl būtu jāizvērtē plašāki esošās inflācijas iemesli. Viens inflācijas pieauguma stimulators noteikti ir nodokļu likmju pieaugums, tomēr nedrīkst aizmirst arī nesenās pagātnes kļūdas, kad inflācijas apkarošanas plāns tika pieņemts nokavēti – jau tad, kad inflācija auga kā sēnes pēc lietus. Arī pašlaik ir jāvērtē situācija, tomēr nekādi īpašie pasākumi inflācijas ierobežošanai pagaidām nav jāveic," klāstīja Bērziņš.

Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars  Zaķis sacīja, ka vislielākais iespaids uz inflāciju ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN), kas ir neapšaubāmi visjaudīgākais rīks, kā ietekmēt inflāciju.

Zaķis norādīja, ka inflācijas ierobežošanai ļoti būtiski ir veicināt konkurenci tirdzniecībā, nepalielināt nodokļus, kā arī vienoties ar privāto sektoru par darba algu palielinājuma samērojamību ar produktivitāti. "Protams, ka diskusija ar nozarēm ir būtiska. Mēģināsim Vilka kunga [finanšu ministrs Andris Vilks, red.] ideju, ka jārunā ar uzņēmējiem un jārealizē tas praksē. Kaut gan uz to es lieku vismazākās cerības no produktivitātes viedokļa,"  teica Zaķis.

Viņaprāt, inflācija ir jāapkaro. "Viens no inflāciju vistiešāk veicinošajiem elementiem ir patēriņa nodokļu izmaiņas, un patēriņa nodokļus mēs apzināti pagājušajā gadā pievilkām pie iespējami augstākajiem griestiem. Patēriņa nodokļus uz augšu vairāk necelsim," solīja Zaķis.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis informēja, ka pagaidām plāna inflācijas apkarošanai nav. "Tāda plāna nav. Tagad tā pieaug, bet tomēr pieaugums sāk arī samazināties, un nākamgad prognozē, ka tā atkal būs mazāka. Inflāciju jau arī izmanto politiķi, kad ir izdevīgi, bet, kad nav, aizmirst. Mēs tagad sakām, ka pensijas ir jāindeksē, jo pensiju indeksācija prasās, kad ir 5% inflācija. Tad to lietu visi aizmirst, un saka, ka tas nav pareizs solis un to nevajag darīt," klāstīja Brigmanis.

Uz jautājumu, vai tiek cerēts uz to, ka inflācija pierims, Brigmanis atbildēja, ka pats no sevis valstī nekas nenotiek. "Plāna nav, bet, ja dzīve mūs ienesīs straumē, kas ir, piemēram, Ekonomikas ministrijas vadīšana vai Finanšu ministrijas vadīšana, mums ir cilvēki, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas un seko līdzi, – Dana Reizniece, Kristīne Krasovska. Ja liktenis mums būs lēmis šīs lietas darīt, mēs darīsim," minēja Brigmanis.

Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" (SC) viens no premjera amata kandidātiem Rīgas mērs Nils Ušakovs pavēstīja, ka par pieaugošo inflāciju ir jāsāk domāt. "Ir jāsāk domāt, ka nākamgad tā var pārvērsties par nopietnāku problēmu. Pašreiz pieci procenti ir puslīdz ciešami, bet nākamgad tam ir jāpievēršas. Ir jāsaprot, no kā tie pieci procenti veidojas. Liela daļa tomēr ir saistīta ar komunālajiem pakalpojumiem un paaugstinātiem nodokļiem, kam bija vienreizējs efekts un kam vairs nebūs ietekmes nākamgad. Bet ir jāsaprot, ka pieci procenti sociālajā ziņā nozīmē daudz sliktāku situāciju ‒ komunālie pakalpojumi ir ļoti liels īpatsvars no ģimenes kopējiem izdevumiem, un tur cenu pieaugums vairs nav pieci procenti, bet krietni augstāks," norādīja Ušakovs.

Arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs atzina, ka inflācijas pieaugumam ir uzmanīgi jāseko līdzi. "Tai ir ļoti jāseko līdzi. Tur ir objektīvi pamatoti riski. Bet inflāciju ļoti lielā mērā ietekmē ārēji apstākļi. Piemēram, visu ļoti ietekmē energoresursu cenas. Es domāju, ka neviens tagad neņemas prognozēt, cik daudz pēc pusgada vai gada maksās nafta. Tā ir pašlaik ir sava veida ruletes spēlēšana – plānot, kas notiks. Tāpēc vienīgais, ko var darīt, ir sekot līdzi, neaiztikt nodokļus, proti, tos necelt uz augšu, nebojājot sev situāciju," teica Sprūdžs.

Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.

Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.

Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17. septembrī.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas