Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Partiju reitingu līderi pagaidām izvairīgi prognozē otrā krīzes viļņa iespējamību Latvijā

Politisko partiju pārstāvji, kuri saskaņā ar aptaujām iekļūs 11.Saeimā, pagaidām izvairīgi prognozē otrā ekonomiskās krīzes viļņa iespējamību Latvijā, norādot, ka to ietekmēs situācijas attīstība pasaules finanšu tirgos.

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) viens no premjera amata kandidātiem Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pieļāva, ka otrais krīzes vilnis Latvijā ir iespējams, taču tas nebūs atkarīgs no Latvijas. "Otrais vilnis diemžēl ir iespējams, bet tas diemžēl nav atkarīgs no mums. Tas ir globāls process un, ja krīze būs, tad Latvijai nebūs viegli,"  teica Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka krīzei ir jāgatavojas. "Gatavoties vajag. Runājot par valsti, tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik mēs varēsim sagrupēt valsts pārvaldi, vai varēsim izveidot, ja tas ir iespējams, rezerves. Piemēram, ja ir runa par iespējamām lielo uzņēmumu privatizācijām LMT ["Latvijas Mobilais telefons"] un "Lattelecom", tad jautājums ir par to, kur to naudu izlietot – vai sociālajām vajadzībām, kas ir apsveicami, vai arī iztērēt citiem nolūkiem, vai ielikt vienkārši rezervē," piebilda Ušakovs.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs un viens no partijas ilggadējiem līderiem Augusts Brigmanis intervijā "Baltic Business Service" norādīja, ka krīzes iespējamība ir atkarīga no procesiem pasaulē. "Tas ir jautājums, kurš ir ciešā kontekstā ar to, kas pasaulē notiek. Man ir ļoti grūti jums pateikt, vai to mēs varam kaut kā ietekmēt, piemēram, kā nobalsos demokrāti ASV,"  pastāstīja Brigmanis.

Viņaprāt, krīzei ir jābūt gataviem. "Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem uz visu, jo esam maza valstiņa ar savu neaizsargā naudu – latu. Mēs neesam pašreiz eiro zonā. Vai tas ir labi, vai slikti, to grūti pateikt. Varbūt pat ir tieši labi, ka mēs neesam tik stingri tur iekšā. Katrā gadījumā, es domāju, ka mums ir jābūt šai situācijai gataviem," sacīja Brigmanis.

Viņš pavēstīja, ka Latvija šajā situācijā nedrīkst pieņemt aplamus lēmumus. "Tās darbības, kas būtu jādara, – mums nav jāpieņem šajā situācijā galīgi aplami lēmumi, kuri varētu atsaukties uz tālāko situāciju. Es šajā gadījumā gribētu oponēt mūsu cienījamam oponentam Zatleram [Valdis Zatlers, Zatlera Reformu partijas" dibinātājs, red.] ar viņa Reformu partiju, jo viena lieta ir kā mantru atgādināt: "Reformas, reformas, reformas...", bet pašreiz, ja tā reforma neuzlabo esošo situāciju, varbūt tad labāk vispār to nedarīt? Jo daudz malkas salauzt jau nav liela māksla. Pēc tam ir svarīgi to pareizi sakraut, bet pēc tam vai maz to varēsim izdarīt," klāstīja Brigmanis.

Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) izvirzītais premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs uzskata, ka pašlaik prognozēt krīzes iespējamību ir neprāts. "Es domāju, ka to patlaban prognozēt būtu neprāts. Tajā pašā laikā mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jābūt gataviem uz visu," atzina Sprūdžs.

Viņš uzsvēra, ka ir divi virzieni, kuros jāveic sagatavošanās darbi, – nedrīkst palielināt valsts parāda līmeni un ir jāveicina uzņēmējdarbība. "Mēs nekādi nedrīkstam braukt iekšā lielākos parādos par tiem, kādos jau esam. Jo jau tagad mēs tuvojamies tam slieksnim, kurš jaunattīstības valstīm ir kritisks. Mēs patlaban esam pie aizņemšanās līmenī 40–45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja nekļūdos. Un mēs noteikti nevaram tagad iet tālāk. Tas būtu primārais. Bet, lai mēs nodrošinātu, ka mums nav jāiet tālāk, ir jādara tās lietas, kas ir saistītas ar ekonomikas veicināšanu un uzņēmēju vilkšanu ārā no ēnu ekonomikas. Runājot par ēnu ekonomikas apkarošanu, bieži vien tiek runāts tikai par mietu. Bet ar mietu vien nekas nebūs – vajag gan burkānu, gan pātagu. Tāpēc arī piedāvājam darbaspēka nodokļa samazināšanu," norādīja Sprūdžs.

Arī Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš bija atturīgs, prognozējot otrās krīzes iespējamību un tās sekas uz Latvijas ekonomiku. "Ja es varētu atbildēt uz jautājumu, kad būs krīze, es būtu pasaules līmeņa ģēnijs. Tomēr, ja runā nopietni, tad arī Latvija ir daļa no kopējās pasaules ekonomikas, tāpēc mums ir jārēķinās ar pasaules ekonomikā notiekošo," teica Bērziņš.

Viņš atzina, ka Latvija no ekonomiskās krīzes situācijām diemžēl nav pasargāta. "Bet, lai no tām izietu ar pēc iespējas mazāku satricinājumu, mums steidzami jāvirzās uz sabalansētu budžetu. Turklāt triju gadu ciklā jāparedz, ka mēs dzīvojam ar nelielu budžeta pārpalikumu,"  sacīja Bērziņš. "Pašlaik ir svarīgi sekot līdzi notiekošajam Amerikā un atsevišķās Eiropas valstīs, kurās jau ir iezīmējušās problēmas. Vai pasauli piemeklēs otrais krīzes vilnis, to rādīs laiks," klāstīja Bērziņš.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars  Zaķis paziņoja, ka otrā  krīzes viļņa iespējamība Latvijā vistiešākajā mērā ir saistīta ar norisēm pasaulē un, visticamāk, globālajiem satricinājumiem nebūs lielas ietekmes uz Latviju.

"Ekonomikas galvenā īpatnība ir tā, ka fluktuācijas [latviešu valodā – svārstības] ekonomikā notiek vienmēr, tāpēc mēģināt krīzes viļņus saskaitīt nav nekādas jēgas. Tas ir tik ļoti mazā mērā no Latvijas atkarīgs, ka jebkādas prognozes izvirzīt nav lietderīgi. Ja bruks lielās ekonomikas, tad paraus līdzi arī visu eiro zonu. Ja lielās ekonomikas noturēsies un saviļņojumi būs vairāk formāli nekā praktiski, kā es domāju arī, visticamāk, būs, tad arī mūsu ekonomika neko daudz nejutīs," pastāstīja Zaķis.

Viņaprāt, Latvija ir teicami sagatavojusies krīzei, ja tāda tomēr pienāks. "Mēs esam tik daudz gatavojušies pēdējos vairāk nekā divos gados, ka tagad vēl papildu kaut kādus pasākumus nevajag, saprotot, ka jau šogad ir jāsamazina izdevumi un jātērē tik, cik ieņēmumi nodokļos, nevis jāaizņemas, šo tendenci saglabājot, ejot uz stingrāku disciplīnu, ko mums nosaka arī Māstrihtas kritēriji. Salīdzinoši mēs ar kaimiņvalstīm esam teicamnieki gatavošanās ziņā," uzsvēra Zaķis.

Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.

Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.

Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas