Parlaments atbalsta izmaiņas likumā, kas paredz par ārvalstīs gūtiem darba ienākumiem piemērot 5% IIN likmi

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kas paredz, ka par ārvalstīs gūtiem algota darba ienākumiem, ja tie gūti 2008.–2010.gadā, nodoklis jāmaksā pēc 5% likmes, aģentūra BNS uzzināja parlamenta sēdē.

Grozījumi IIN likumā paredz, ka personas, kas par minētajiem ienākumiem 2008.–2010.gadā nav maksājušas nodokli, var iesniegt precizētu deklarāciju vispārējā kārtībā. Savukārt maksātāji, kas 2008.–2010.taksācijas gadā nodokli no minētajiem ienākumiem veikuši pēc nodokļu likmes, kas bija spēkā attiecīgajā taksācijas gadā, iesniedzot precizētu deklarāciju, būs tiesīgi saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu.

Saskaņā ar likumu šīs normas nepiemēro ārvalstīs gūtajiem jūrnieku algota darba ienākumiem, jo šajā gadījumā ir noteikts speciāls nodokļa režīms, kā arī fizisko personu gūtajam ienākumam par taksācijas gadu, par kuru ir veikts IIN audits.

Tāpat izmaiņas likumā paredz metāllūžņu pārdošanas ienākumus no 2012. gada izdalīt kā atsevišķu ienākumu veidu (gan rezidentiem, gan nerezidentiem), nosakot, ka metāllūžņu pārdošanas ienākums nevar tikt pielīdzināts ienākumam no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi visos gadījumos, fiziskai personai nododot metāllūžņus, ienākuma izmaksātājs ieturētu IIN pēc 10% likmes.

Likums paredz palielināt fiziskās personas apliekamo ienākumu par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saistībā ar pirms termiņa izbeigto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), piemērojot ienākumam nodokļa likmi, kas ir noteikta gadā, kad tiek izmaksāta pieprasītā atpirkuma summa.

Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem IIN likumā turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam pirms saimnieciskās darbības sākšanas, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Likumprojekta autori skaidro, ka šī norma samazinās nereģistrētas saimnieciskās darbības risku.

Tāpat grozījumi likumā noteic, ka atvieglojumu par apgādībā esošu personu varēs piemērot par brāli un māsu arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku.

Likumprojektu par steidzamu lūdza atzīt Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kas to sagatavojusi un kam likumprojekts arī tika nodots.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas