Notiesātie varēs skatīties lielāka ekrāna televizorus; apcietinātie nedrīkstēs lietot necenzētus vārdus

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz notiesātajiem atļaut lietot lielāka ekrāna televizorus.

Līdz šim bija noteikts, ka notiesātajiem atļautā personiskā televizora ekrāna lielums var būt līdz 39 centimetriem pa diagonāli. Taču pašreiz sadzīves tehnikas veikalu piedāvājumā televizori ar šādu izmēru faktiski nav sastopami.

Līdz ar to, lai netiktu ierobežotas notiesāto tiesības uz informācijas iegūšanu, bija jāprecizē minētā tiesību norma, nosakot, ka notiesātajiem atļautā televizora ekrāna izmērs var būt līdz 50 centimetriem pa diagonāli.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz kārtību, kā notiesātie var glabāt reliģiskos priekšmetus cietumā, ņemot vērā, ka Satversmes tiesa spriedumā to atzinusi par pieļaujamu. Paredzēts, ka notiesātajiem reliģisko priekšmetu glabāšanai brīvības atņemšanas iestādē ir jāsaņem cietuma priekšnieka atļauja.

Notiesātā glabāšanā nodotajam reliģiskajam priekšmetam būtu jāatbilst tā sākotnējai nozīmei, proti, jābūt saistītam ar personas nodošanos ticībai vai reliģijai.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka liegums ieslodzītajiem glabāt reliģiskos priekšmetus ir pretrunā ar Satversmi.


Valdība otrdien arī atbalstīja izmaiņas noteikumos, kas paredz aizliegumu apcietinātajiem lietot necenzētus vārdus.

Tieslietu ministrija (TM) informējusi, ka pašlaik noteikumi paredzēja tikai notiesātajiem aizliegumu saskarsmē lietot lamuvārdus, taču uz apcietinātajiem šie noteikumi neattiecās.

Juridiskajā literatūrā secināts, ka jēdziena 'necenzēti vārdi' lietošana nav korekta. Secināts, ka latviešu valodā, raksturojot lamu vārdus, tiek izmantoti dažādi termini un 'necenzētie vārdi' ir tikai viens no tiem.

Jēdziens 'lamu vārdi' ir daudz plašāks par jēdzienu 'necenzēti vārdi', jo tas ietver gan necenzētos vārdus, gan arī vēl citus – tabu un vulgārismus, tostarp leksiskos un stilistiskos. Līdz ar to, pēc valodnieku uzskata, dažādus nepieklājīgus un rupjus vārdus terminoloģiski nevar saukt par necenzētiem vārdiem, jo tie piederas citam terminam.

Vienlaikus gan TM norāda, ka Satversmē aizliegta cenzūra, līdz ar to Latvijā nevar būt ne cenzētu, ne necenzētu vārdu. Tāpēc konstatējams, ka jēdziens 'necenzēti vārdi' būtu aizstājams ar atbilstošu un visaptverošu jēdzienu atbilstoši latviešu valodā pieņemtajiem jēdzienu skaidrojumiem.

Līdz ar valdības lēmumu noteikumos lietotie jēdzieni būs atbilstoši Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā iekļautajiem jēdzienu skaidrojumiem.

Tieslietu ministrija norāda, ka vārdnīcās lamuvārds ir vārds, ko lieto, lai savu neapmierinātību, sašutumu izteiktu rupjā, nepieklājīgā veidā vai lai kādu apvainotu, nozākātu, vai aizskartu kāda godu, pašcieņu.

Necenzēts vārds ir nepieklājīgs, rupjš, publiskai lietošanai nepieņemams vārds, ko neklājas lietot arī privātā sarunā, piemēram, padauza, slampa, ar kuru, attiecinot to uz kādu cilvēku, šis cilvēks tiek ļauni nozākāts.

Tabu ir vārds, kura lietošana ir aizliegta vai ierobežota, piemēram, māņticības, aizspriedumu, pieklājības normu dēļ.

Vulgārisms ir rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums, piemēram, slampa. Stilistiskie vulgārismi ir vārdi, kuru pamatnozīmē nav nekā vulgāra, bet kuri vulgāro nokrāsu iegūst tikai īpašā lietojumā.

Pie stilistiskajiem vulgārismiem pieder daļa dzīvnieku nosaukumu un ar dzīvniekiem saistītu apzīmējumu, ja tos attiecina uz cilvēku. Stilistiskos vulgārismus nosaka kontekstā. Savukārt leksiskie vulgārismi ir tie, kas izsaka jēdzienus, kurus pieklājīgā runā nav pieņemts minēt.

Lai nodrošinātu saskarsmes un valodas kultūras ievērošanu starp apcietinātajiem un apcietināto saskarsmē ar izmeklēšanas cietuma personālu, noteikumu projektā noteikts aizliegums apcietinātajiem lietot necenzētus vārdus.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas