Norvēģu ekonomists: latviešiem trūkst veselīgas nacionālās pašapziņas

Latviešiem trūkst veselīgas nacionālās pašapziņas, žurnālam "Kapitāls" uzsvēris pasaulē pazīstamais norvēģu ekonomists Ēriks Reinerts.

Plānots, ka līdz gada beigām latviešu valodā tiks publicēta Reinerta grāmata "How Rich Countries Got Rich... and Why Poor Countries Stay Poor" ("Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpēc nabadzīgās joprojām ir nabadzīgas").

Kā raksta "Kapitāls", lai gan Latvijas situāciju ar pašreizējiem iedzīvotāju emigrācijas apmēriem Reinerts dēvē par "ārkārtīgi dramatisku", viņš arī uzskata, ka valdības rīcībā ir vairāki instrumenti, kā situāciju vērst par labu vai vismaz neļaut tai pasliktināties.

"Vienīgais risinājums ir reindustrializācija," akcentē ekonomists.

Viņaprāt, Latvijas valdībai nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, ka notiek tālāka valstij piederošu uzņēmumu atdošana privātās - visbiežāk ārvalstu investoru - rokās, jo tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgs risinājums. Nereti šie investori esot saistīti ar ārvalstu valdībām, kas būtībā nozīmē - latvietim tiek iegalvots, ka viņa valsts ir sliktāka par citām, jo tā atdod citām savus uzņēmumus. Kā uzskata Reinerts, mums trūkstot veselīgas nacionālās pašapziņas.

Eksperts iesaka mums domāt arī par pievēršanos lauksaimniecībai: "Labos laikos cilvēki plūst no laukiem uz pilsētām, bet grūtos - pretējā virzienā." Viņš atgādina ASV pieeju 19.gadsimta vidū, kad tā piešķīra saviem pilsoņiem zemi un kredītu tehnikas iegādei, lai vienlaikus veicinātu lauksaimniecības attīstību un izvestu valsti no krīzes. Šī pieeja nostrādāja.

Skarbus vārdus Reinerts velta bankām, kas agrāk kalpojušas kā tilts starp uzņēmējiem un viņu mērķu sasniegšanu, taču tagad esot kļuvušas par parazitējošiem organismiem. Proti, teorētiski slikto aizņēmumu gadījumā bankai vajadzētu uzņemties risku un zaudēt, taču tā vairs nenotiek - banka pieprasa glābšanas riņķi.

Eksperts izsaka asu kritiku banku glābšanas pasākumiem, kas esot pretrunā ar "dabisko pašattīrīšanos". Jebkurā gadījumā tas, ka banku sektors krietni pārsniedz ražošanas sektoru, ir viena no galvenajām pazīmēm, ka kaut kas valstī nav kārtībā.

Analizējot situāciju Eiropas Savienībā (ES), ekonomists norāda, ka Latvija izrādījās tā ES dalībvalsts, kuru krīze apzīmogoja vienu no pirmajām un vissmagāk. Tomēr arī pārējām divām Baltijas valstīm klājies tikai nedaudz labāk.

"Sākotnēji varētu šķist, ka kaut kas nav kārtībā ar pašu valsti, taču tagad, kad tas pats notiek ar Grieķiju, Īslandi un Itāliju, kļūst skaidrs, ka vaina meklējama sistēmā," uzskata Reinerts. Latvija to zināmā mērā varot uztvert kā labu ziņu - mēs vairs neesam vieni. Turklāt ekonomists uzskata, ka šī tendence, visticamāk, varētu progresēt.

Latvijai krīzes seku galvenais smagums nav mantiskos zaudējumos izmērāms, bet gan tajos iedzīvotāju tūkstošos, kas jau aizplūduši un vēl turpina aizplūst no valsts.

"Tie, kas aizbrauc, ir sociāli aktīvi cilvēki. Tie ir cilvēki, kam vajadzētu palikt un veidot uzņēmumus šeit," uzsver Reinerts. "Kapitālisms taču balstās uz kapitālistiem, kas rada jaunas darbavietas. Taču - kas notiks, ja viņi masveidā emigrēs?"

Ja no vienas valsts masveidā aizplūst ārsti, informācijas tehnoloģiju speciālisti un citas gudrās galvas un koncentrējas kādā citā, mēs neglābjami nonākam pie Eiropas sadalīšanās bagātajās un nabagajās valstīs. "Diemžēl ekonomiskā teorija šādu pavērsienu nespēja paredzēt," atzīst Reinerts. "Lielākā daļa politiķu vēl joprojām nesaprot, ka ES modelis būtībā ir ilūzija. Viņi uzskata, ka tas nevar izgāzties, taču tas jau ir izgāzies."

Reinerts uzsver nacionālās valūtas nozīmi, ko vairākums politiķu un arī ekonomistu nenovērtējot. Viņaprāt, pilnīgi iespējams, ka Igaunija izrādīsies pēdējā dalībvalsts, kas atteikusies no nacionālās valūtas par labu eiro. Neesot nekāda pamata uzskatīt, ka eiro ieviešana spētu uzlabot mūsu ekonomiskās izredzes.

Ekonomistam neesot arī izprotams, kāpēc ES tik ļoti grib ieviest eiro visā tās teritorijā, kas izraisītu valūtas maiņas tirgu un vienlaikus ekonomiskā elastīguma zaudēšanu. Kā pozitīvu piemēru viņš min Poliju, kuras zlota kurss attiecībā pret eiro pastāvīgi mainās un kalpo par vienu no daudziem faktoriem, kāpēc šai ekonomikai krīze nav nodarījusi pārāk lielu kaitējumu.

"ES šobrīd nepastāv plāns B - ja pašreizējais izgāžas, tad alternatīvas nav," situāciju raksturo Reinerts. Tāpēc Latvijai pašai jāmeklē savi B varianti.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas