Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No gripas sāk bīties tikai pēc saslimšanas

Šogad vakcīna atbilst vīrusam un savam uzdevumam - pasargāt cilvēku no saslimšanas. Tomēr cilvēkiem vēl aizvien potēšanās pret gribu nav kļuvusi par tradīciju, uzskata P. Stradiņa Universitātes Māszinību fakultātes docente Ilze Irēna Vingre.

Jebkura vīrusu infekcija, arī gripa, var trāpīt, var netrāpīt, var paiet samērā viegli vai smagi. “Vējbakas arī kādam ir tikai viena pumpa uz kājas, citam – smaga saslimšana,” salīdzina Ilze Irēna Vingre. Gripa ir gaisa pilienu infekcija, izplatās strauji, vissmagāk skar mazus bērnus un gados vecus cilvēkus. Docente norāda, ka nereti pietrūkst izpratnes par to, kas tieši veido gripas augsto bīstamību.
“Cilvēkam priekšstats veidojas pēc tā, ko viņš redz apkārt. Kamēr pats vai tuvinieki nav saskārušies, cik bīstama var būt gripa, saslimstības skaitļi ir tik lieli, ka tā ir vienkārši statistika,” teic I. I. Vingre. Par gripu joprojām valda vairāki mīti, bet tradīcija ik gadu potēties vēl nav nostiprinājusies.

Toksīni bojā asinsvadus
Lielāko ļaunumu organismam nodara vīrusa radītie toksīni, notiek vispārēja intoksikācija jeb saindēšanās. Toksīni bojā asinsvadus, līdz ar to visvairāk apdraudēta sirds un asinsvadu sistēma, orgāni, kuri tiek bagātīgi apasiņoti – smadzenes, plaušas, sirds. Tālākas komplikācijas ir smagi plaušu karsoņi, encefalīts, pat miokarda infarkts.
“Jauniem cilvēkiem, kuri slimību neizguļ, bet “varonīgi” turpina sevi dzīt darbā, var attīstīties miokardīts, viņi ilgstoši vārguļo,” uzsver I. I. Vingre. Cīņa ar vīrusu organismu novājina un paver ceļu dažādām baktēriju infekcijām – iespējams, tās jau ir organismā un tikai gaida piemērotu brīdi, lai attīstos. Tāpat saasinās visas hroniskās kaites.

Vakcīna nav dzīva
Nereti skan iebildumi, ka vakcīna palielina iespēju saslimt, ir papildu slodze organismam, kam jācīnās vēl ar iepotētiem vīrusiem. Docente ir vakcinēšanās piekritēja un pārliecināta – tā ir labākā profilakse. Taču tautas medicīnas līdzekļi un ieteikumi palīdzēs stiprināt imunitāti arī pret citām akūtām respiratorām saslimšanām.
“Vakcīna jau nav dzīva, tā nesatur vīrusu. Tajā ir tikai vīrusa daļiņa, kas organismā veicina antivielu rašanos. Šās sezonas vakcīna atbilst vīrusam,” apgalvo I. I. Vingre. Potēties var arī epidēmijas laikā – tā jau ir izsludināta Bauskas un Alūksnes rajonā, tur vairāk slimo bērni līdz 15 gadu vecumam. Lai izveidotos stabila imunitāte, nepieciešamas divas nedēļas, bet jau pēc nedēļas organismā ir izveidojies noteikts antivielu daudzums, kas palīdzēs pārciest vīrusa uzbrukumus.
Joprojām valsts apmaksā pusi no gripas vakcīnas visvairāk apdraudētajām iedzīvotāju kategorijām – bērniem un pieaugušajiem pēc 65 gadu vecuma, vairāku slimību hroniskiem pacientiem.

Pasargāt sevi par kripatu vairāk

Docente atceras kādu gadījumu eksāmenā no agrākiem laikiem. Studente bijusi vāji sagatavojusies. Lai dotu iespēju, docente pajautājusi, pēc kā var precīzi atpazīt gripu. “Gripas epidēmiju taču pasludina “goszdrav”,” toreiz ar pārliecību atbildējusi topošā mediķe. Sava daļa statistikas jāuzņemas arī šādiem gadījumiem, kad epidēmijas laikā daudzas saslimšanas maldīgi noraksta uz gripas rēķina.
Klīniski klasiskā gripas norise – pēkšņa, ļoti augsta temperatūra. Līdz stundas precizitātei pacients var pateikt, kad tieši saslimis. Izteiktas sāpes kaulos, nespēks. Nākamajā dienā vai tās pašas dienas vakarā parādās mokošs, sauss klepus, kas izraisa sāpes pat diafragmā vai vēdera daļā. Deguns “nepil”, tradicionālo iesnu nav.
Lai ierobežotu infekciju izplatību, vajadzētu pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, un publiskus pasākumus. Neņemt līdzi bērnus, ja tomēr nepieciešams apciemot kādu slimnieku. Vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, kā arī vairāk uzturēties svaigā gaisā, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, vingrot, ēst pilnvērtīgus, vitamīniem bagātus uztura produktus.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas