Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

NEPLP jau tuvākajā laikā plāno vērtēt ideju par trešo valsts televīzijas kanālu

Ideja par trešo valsts kanālu jau "uzlikta uz papīra" un jau tuvākajā laikā plānota tās izskatīšana Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), trešdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz padomes priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces teikto.

Pagaidām gan konkrētāki plāni netiek publiskoti, vien tiek norādīts, ka jaunā kanāla pamatideja ir salikt kopā kultūras kanālu ar reģionālo televīziju produkciju, kur reģioniem atvēlētu skatītākos laikus. Ar šo ieceri saistīts NEPLP izsludinātais iepirkums par koncepcijas izstrādi jaunam sabiedriskajam elektroniskajam medijam, skaidro Buceniece.

Reģionālo televīziju pašreizējo "māju" - Latvijas Televīzijas (LTV) 7.programmas - direktore Ija Circene-Groša komentēt jaunās ieceres atturas, savukārt jaunā kanāla koncepcijas galvenais virzītājs LTV ģenerāldirektors Edgars Kots ir apslimis.

Tikmēr reģionālās televīzijas uz kārtējo ētera apsaimniekotāju ieceri raugās ar piesardzību, jo jau ilgāk nekā gadu tiek mētātas no viena kanāla un laika citā un vēl saņem pārmetumus par zemu kvalitāti un vājiem reitingiem.

Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs un telekompānijas "TV Spektrs" vadītājs Jānis Galviņš atzīst, ka par jauno kanālu dzirdēts vien baumu līmenī: "Ar reģionālajām televīzijām par to ir maz runāts, taču šī nav pirmā jocīgā lieta digitalizācijas procesā."

Nesen izskanējušo informāciju, ka tieši reģionālo televīziju vainas dēļ ir sabrukuši LTV7 reitingi, šo televīziju pārstāvji vērtē kā nekorektu, uzsverot, ka uz to var skatīties arī no otras puses - valsts, atņemot precīzu vietu un laikus, grauj mazo televīziju reitingus.

Turklāt SIA "Kurzemes televīzija" direktors Aleksandrs Mirvis norāda, ka reitingu mērījumos izmantoti nesalīdzināmi dati. "Janvārī statistikā virszemes televīzijas apraide netika atdalīta no satelītiem, interaktīvās televīzijas no kabeļiem, kur reģionālo televīziju faktiski nav. Savukārt februārī skaitīta tikai virszemes televīzijas apraide. Tas būtu, kā salīdzināt automašīnu skaitu janvārī visā pilsētā ar auto daudzumu februārī Pārventā." Viņš gan atzīst, ka kritums ir bijis, taču to izraisīja mētāšanās kanālos un laikos - skatītāji vienkārši nav paguvuši noorientēties un izveidot jaunus televizora skatīšanās paradumus.

"Mums būs reitingi, tikai ļaujiet mums strādāt!" ētera pārraudzītājus aicina Mirvis.

Tas ir īpaši svarīgi no raidorganizāciju finansiālās izdzīvošanas viedokļa, jo ilgstošās neskaidrības sarežģījušas attiecības ar reklāmdevējiem, jo televīzijas, slēdzot darījumus, pašlaik nevar atbildēt uz būtiskāko jautājumu - kur tās pēc mēneša vai diviem varēs redzēt. Pagaidām uz šo jautājumu nevar atbildēt arī padome.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas