"Nākotnes kari, ja tādi izceltos, būtu par ūdens resursiem"

Ir svarīgi, lai Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāns nav tikai formāls papīru kopums, ko atkal ielikt plauktā, bet ikvienam, arī mazas pašvaldības vadītājam un iedzīvotājam saprotams dokuments, uzskata hidrobioloģe Loreta Urtāne, kuras vadībā šovasar notika Ventas upes tīrīšana Kuldīgā pie Ventas rumbas.

Nesen apmācību semināros Latvijā un Lietuvā, kas notika ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu projekta "Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā", Urtāne stāstīja par to, kā ikviens iedzīvotājs, kuram ir vēlēšanās, pēc nelielas apmācības vai speciālistu vadībā var palīdzēt upei, attīrot to no ūdensaugiem vai izcērtot krastā augošos kokus.

Projekta "Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā" ietvaros ir uzsākta Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde. Plāna mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētus sadarbības pasākumus vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.

Kā atzina Urtāne, jau iepriekš – 2006. gadā ir izstrādāts Ventas apsaimniekošanas plāns, tajā minēti apsaimniekošanas pasākumi, kas runā par notekūdeņu attīrīšanu, samazinātu noteci no lauksaimniecības zemēm un citiem veicamajiem uzdevumiem. "Bet visi šie iepriekšējā plānā minētie veicamie pasākumi ir liela mēroga, kuru īstenošanai vajadzīgi lieli līdzekļi, un vienas nelielas pašvaldības vadītājs plānā neatrod pasākumus, kuros šī pašvaldība un tās iedzīvotāji varētu reāli piedalīties. Šis plāns centīsies apsaimniekošanas pasākumus orientēt lokālākā mērogā un padarīt tos saprotamākus ikvienam," sacīja Urtāne. Viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai Ventas upes baseinā dzīvojošie saņemtu atbildes uz jautājumu – ko es varu darīt, lai upe kļūtu labāka.

"Projekta kontekstā ir svarīgi tikties Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem, runāt un apzināt upes problēmas, lai iniciētu sadarbību. Ar iespējamo Ventas piesārņojumu mēs nevaram cīnīties tikai Latvijā – tas jādara abām valstīm kopā," norāda Urtāne. Viņa atzīst, ka Latvijā ūdens kvalitāti vērtē pēc stingrākiem kritērijiem nekā Lietuvā, taču būtu jāpanāk "ka lietuvieši un latvieši uz upi skatās vienām acīm".

Arī plāna izstrādātājs, vides konsultāciju centra Nordlinda pārstāvis Normunds Kadiķis atzīst atšķirības abu valstu ūdens kvalitātes noteikšanas kritērijos. Viņš arī uzskata, ka Latvijas puse vienmēr būs vairāk ieinteresēta sadarboties ar lietuviešiem, jo Latvija ir pa upi plūstošo ūdeņu saņēmēja.

"Pieļauju, ka Latvija pat varētu būt iniciatore un uzņemties līdzekļu piesaisti, lai Lietuvas pusē atrisinātu kādu ar ekoloģiju saistītu problēmu. Tas ir mūsu interesēs," sacīja Kadiķis.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc būtu jādomā par upes ūdens kvalitāti un vai nevar iztikt bez jauniem apsaimniekošanas plāniem, Kadiķis sacīja:

"Ūdeņi ir gan Latvijas, gan Lietuvas bagātība. Jau šobrīd pasaulē ir daudzas valstis, kurās trūkst ūdens, ir problēmas ar dzeramā ūdens apgādi. Kādreiz karoja par to, kurš iegūs kontroli par naftas ieguves vietām, tad nākotnes kari, ja tādi izceltos, būtu par ūdens resursiem. Mūsu izdevums ir darīt visu iespējamo, lai savus ūdens resursus neaizlaistu postā un tie būtu izmantojami arī nākotnē".

Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plānu izstrādā vides konsultāciju centrs Nordlinda un tas jāpabeidz līdz nākamā gada aprīlim.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas