Nākamgad algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties četrus mēnešus; atalgojums – 100 latu 2

No nākamā gada pārtrauks pasākumu "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās", taču tā vietā būs jauna programma – "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi", kurā bezdarbnieki varēs iesaistīties uz četriem mēnešiem un saņemt 100 latu atalgojumu, teikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Saskaņā ar darba grupas, kas tika izveidota, lai noteiktu kritērijus bezdarbnieku līdzdalībai pasākumā un izstrādātu tā organizēšanas nosacījumus, secinājumiem darba vietas izveide algotu pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros būtu pieļaujama tikai nevalstiskajās organizācijās un pašvaldībās un to iestādēs un aģentūrās, taču ne pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrībās.

Paredzēts, ka pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki četrus mēnešus. Algotu pagaidu sabiedrisko darbu neto atalgojuma apmērs būtu 100 latu, savukārt bruto atalgojums būtu aptuveni 110 latu, jo iekļautu arī pensijas apdrošināšanas daļu.

Dotācija algotu pagaidu sabiedrisko darbu vietas organizētājam vai darbu vadītājam būs 90 latu apmērā.

Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav sasnieguši valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tā nav piešķirta un kuri reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) vairāk nekā sešus mēnešus. Iecerēts, ka pašvaldības atbilstoši saistošajiem noteikumiem no NVA iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem kritērijiem, būs tiesīgas prioritārā kārtā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas vairāk nepieciešams.

Pasākuma ietvaros bezdarbnieki varēs saņemt atalgojumu ar sociālo apdrošināšanu (pensijas apdrošināšanas daļu), izdevumu segšanu par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm, izdevumu segšanu par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem.

Darba grupa arī izvērtēja pasākuma "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās" rezultātus.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka pasākuma ietvaros piešķirtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā, jo pētījuma ietvaros veiktā mājsaimniecību aptauja liecina, ka 67% aptaujāto mājsaimniecību norādījuši, ka šis pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos.

Saskaņā ar mājsaimniecību aptaujas datiem aptaujāto mājsaimniecību ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji ir 77–95 latu robežās. Visbiežāk mājsaimniecību ienākumi ir 100 latu apmērā, kas liecina par faktu, ka lielai daļai mājsaimniecību stipendija ir vienīgais ienākumu avots. Lai arī stipendijas apmērs nav augsts, tas 2011.gadā veido aptuveni 77% no valstī esošās neto minimālās darba algas, kuru saņem apmēram ceturtā daļa no Latvijā nodarbinātajām personām. Ņemot vērā šā pētījuma izvērtējumu, darba grupa uzskata, ka arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos atlīdzības apmēram jābūt 100 latu apmērā.

Darba grupa uzskata, ka darba praktizēšanā ar stipendiju pašvaldībās iesaistes ilgums – seši mēneši – krīzes apstākļos, kad bija samazināts darbavietu skaits ekonomikā, vērtējams kā optimāls, jo saskaņā ar zinātniskajām atziņām seši mēneši ir maksimālais periods dalībai aktīvās nodarbinātības pasākumos, lai nesamazinātu cilvēku interesi par pastāvīga darba meklēšanu. Lai pasākuma dalībnieki rēķinātos ar pasākuma ierobežoto laiku un paralēli aktīvi meklētu brīvās darbavietas darba tirgū, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots bezdarbniekus iesaistīt uz četriem mēnešiem, kas ir pašreizējais vidējais bezdarbnieku dalības ilgums pasākumā "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās".

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka pasākums ir finansiāli izdevīgs un pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetu, jo tiek sniegts finansiāls atbalsts darba inventāra iegādei un darbu paveikšanai, ko citādos apstākļos nevarētu atļauties veikt. Pasākums nodrošina arī sekundāros budžeta ieguvumus, kas rodas no kriminogēnās situācijas un ekonomiskās neaktivitātes mazināšanās, iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās pašvaldības teritorijā u.tml.

Ņemot vērā Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai izteiktās prognozes, nodarbināto personu skaits 2011.gadā varētu pieaugt par 14,2 tūkstošiem, 2012.gadā – par 11,9 tūkstošiem, 2013.gadā – par 13,4 tūkstošiem. Darba grupa atzinusi, ka iespējamais darbavietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku (pašreiz aptuveni 150 tūkstoši) varētu iekļauties darba tirgū. Tā kā darba tirgus situācija Latvijā neuzlabosies strauji, nepieciešami papildu ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros,  tostarp turpinot sabiedrisko darbu programmu.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

tas tā

Vaiņodes pašvaldība atbilstoši saistošajiem noteikumiem būs tiesīga prioritārā kārtā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas visvairāk nepieciešams- draugus ,radus, bijušos pudelesbrāļus utt ,kuri varēs turpināt nedarīt neko un saņemt par to 100Ls.Ar pārējiem bezdarbniekiem tiks aizlāpītas brīvās štata vietas -būvnieki, celtnieki,kurinātāji, kuriem atkal par 8 godīgi nostrādātām stundām l samaksās 100Ls, un domes darbinieki var neuztraukties par savu algu dižumu, nebūs raižu .Diemžēl, mūsu pagastā privilēģijas var baudīt tikai alkoholiķi un sliņķi.

pirms 9 gadiem, 2011.07.18 15:24

Latvijas ziņas