Mikronodokļa maksātājus izšķīdinās 2

Nosakot 37 nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms vairs nebūs darbināms, no nodokļa labumiem nāksies šķirties vismaz trešdaļai šādā režīmā strādājošajiem; domā par īpašu biznesa uzsācēju likumprojektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir valdības sēdes rezultāts – izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuros uzskatīs tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Socnodoklis būs jāmaksā

Valdības sēdē bez karstām debatēm tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN maksātāja darbinieku jau 2017. gadā. 2018. gadā tas sasniegtu 100% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu, tad arī tiek piedāvāts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 5% tiem MUN maksātājem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, bet ceturtajā darbības gadā šī nodokļa maksātājam būs 8% pašlaik paredzēto 12% vietā.

99,8% (pašlaik 34,9%) no šī samazinātā nodokļa likmes ieskaitīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā, bet 0,2% (pašlaik 0,1%) – uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā. «2017. gadā paredzēts, ka obligāto iemaksu apmērs būtu 75% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu,» skaidroja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Viņa atzina, ka 2016. gadā notiks sagatavošanās, ja vien Saeima neieviesīs kādas korekcijas. «Sociālie partneri vēlējās, lai sociālās aizsardzības režīms MUN darbiniekiem pienāktu iespējami ātrāk. 40% no pašreizējās MUN likmes (aptuveni tik daudz arī no minimālās algas sociālo iemaksu apmēra) nonāk valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, un tātad nav arī lielas nozīmes to noteikt 50% apmērā,» skaidroja A. Kaļāne. Valdībā gan netika skatīts jautājums, ko darīt ar tiem darba ņēmējiem, kuru uzņēmumi darbojas parastā nodokļu režīmā, taču to darba samaksa ir zemāka nekā valstī noteiktā minimālā alga. Kopumā valsts varētu iegūt apmēram 42–46 milj. eiro, savukārt maksātājiem efektīvā likme patiesībā būtu nevis 5%, bet aptuveni 30% liela.

Trešdaļai pārdomu laiks

Vētrainas diskusijas Ministru kabinetā piedzīvoja Finanšu ministrijas sagatavotais 37 nozaru saraksts, kurās vairs nevarēs darboties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Finanšu ministrijai asi oponēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, īpašs viedoklis šajā jautājumā bija arī klāt neesošajai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.«Nevajag biedēt, ka visiem MUN maksātājiem, kuri pašlaik darbojas, ir jāizbeidz sava saimnieciskā darbība, jo ir noteikts pārejas laiks un ievērota tiesiskā paļāvība,» uz kritiku asi reaģēja A. Kaļāne. Viņa uzsvēra, ka līdz šim reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir paredzēts pārejas periods no viena līdz trijiem gadiem.

Visu rakstu Mikronodokļa maksātājus izšķīdinās lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Neapliekamais minimums no 2016

Arī algas nodokļa maksātājiem ir lamatas, 2016.gads ar mazu plusu, bet pēc tam ... lasiet sapratīsiet cik mīļa ir mūsu valdīšana. Vai tiešām Latvijai vajag tikai dažas turīgas Ģimenes, darba spēku ievedīs no citurienes!

pirms 5 gadiem, 2015.09.25 21:45

Latvijas ziņas