Mediķi savu protesta akciju rīkos 7. novembrī, piketējot pie Saeimas

Mediķi savu iepriekš pieteikto protesta akciju, kurai dots nosaukums "Viena diena bez ārstniecības personas", rīkos nākamajā ceturtdienā, 7.novembrī, neejot uz darbu, bet tā vietā ierodoties uz sapulci-piketu pie Saeimas, otrdien paziņoja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Mediķi tiek aicināti vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, lai varētu piedalīties piketā. Pēc Rāceņa teiktā, atbalstu protesta akcijai paudušas Rīgas un Latvijas reģionu lielākās slimnīcas. Uz protesta akciju tiek aicināti visi ārsti, izņemot neatliekamās palīdzības mediķi, vēsta LETA.

''Šajā akcijā piedalīsies ne tikai ārsti, bet arī māsas, aicināti piedalīties ir arī ārstu palīgi, māsu palīgi, jebkurš slimnīcā strādājošais,'' minēja Rācenis.

Tie, kas plāno piedalīties akcijā tiek arī mudināti ierasties uz kopīgu sapulci 7.novembrī, pirms piketa, pie Saeimas ēkas no plkst.8.30 līdz 9.30. Pagaidām vēl nav zināms, cik liels skaits cilvēku piedalīsies piketā, lai gan tiek veikta anketēšana. Tomēr Rācenis atzīst, ka atsaucība esot liela un ka šīs nedēļas laikā arī tiks noskaidrots dalībnieku skaits.

Akcijas laikā pacientiem, kas atrodas slimnīcās, joprojām būšot jāmaksā, tāpat kā tas notiek, piemēram, svētku dienās. "Tiks atcelti plānveida izmeklējumi, tiks atceltas plānveida pieņemšanas poliklīnikās - tiks pārcelti plānveida pakalpojumi," otrdienas preses konferencē sacīja Rācenis.

Ja nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8.novembra līdz 14.novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija "Nolaid karogu, iededz sveci!", kuras laikā pie veselības aprūpes ēkām pusmastā nolaidīs Latvijas valsts karogu un iedegs sveces. Bez ārstniecības un ambulatorajām iestādēm akcijā aicinās piedalīties arī sabiedrību. Tiks rīkotas arī solidarizācijas akcijas sociālajos medijos, vēstīja Rācenis.

5.novembrī tiek plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicis vēlēšanos tikties ar mediķus pārstāvošajām organizācijām, lai gan pagaidām nav sarunāts konkrēts tikšanās laiks. Savukārt 31.oktobrī JĀA tiksies ar Eiropas Jauno Ārstu Asociācijas (EJĀA) ģenerālasambleju, kas līdz šim ir bijusi atbalstoša pret mediķu organizāciju centieniem un palīdzējusi ar dažādiem ieteikumiem, stāstīja Rācenis.

Ja Saeima 14.novembrī nobalsos par esošo budžetu, nepaaugstinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, tad tiks sākta parakstu vākšana par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu, iepriekš pausto, atgādināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, piebilstot, ka parakstu vākšana notiks elektroniski.

''Esam arī uzsākuši sarunas ar juristiem un arī ar tiesībsargu par iespēju vērsties Satversmes tiesā šī likuma neievērošanas gadījumā," piebilda Rācenis.

Jau ziņots, ka, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai apņēmušies rīkot protesta akciju "Viena diena bez medicīnas personāla", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, lēmums par protesta akcijas rīkošanu pieņemts, tiekoties LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA), Latvijas Māsu asociācijas (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvjiem.

Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas