Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Maksājumiem piesakās, nospiežot taustiņu


ES tiešo platību maksājumu pretendenti iesniegumus šogad varēja aizpildīt un iesniegt elektroniski. Pieteikušies maz, bet aptverta desmitā daļa platību.

Pieteikumu elektroniskā iesniegšana notiek divos etapos. Pretendentam vispirms jāreģistrējas kā elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) lietotājam, lai saņemtu identifikatoru un paroli. Pēc tam jāaizpilda pieteikuma forma un elektroniskajā kartē jāiezīmē lauki. Ievadīto informāciju ir iespējams labot, un tā ir noteikti jāsaglabā.

Karti zīmē uz ekrāna

EPS lietošanas tiesības valstī kopumā piešķirtas vairāk nekā tūkstotim maksājumu pretendentu, un līdz pamattermiņa beigām – 15. maijam – elektroniski bija pieteikušies 723 lauksaimnieki, pastāsta Lauku atbalsta dienesta (LAD) ES Tiešo maksājumu departamenta direktore Solveiga Ozola. No kopējā pretendentu skaita tas ir procentuāli maz, bet aptver 10 procentu platību, viņa norāda. Tas ļaujot secināt, ka EPS izmanto lielāko saimniecību īpašnieki.
LAD Dienvidkurzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saņemti 74 elektroniski pieteikumi, pastāsta tās vadītājs Jānis Lots. Arī viņš spriež, ka efektīvāka šāda veida pieteikšanās varētu būt lielajiem saimniekiem.
“Šogad bija daudz darba,” iespaidos par jaunās sistēmas izmantošanu dalās Durbes novada “Austrumu” saimniece Inta Kalnīte. Sarežģītākā bijusi lauku iezīmēšana elektroniskajā kartē. Taču nākamgad to no jauna nevajadzēšot zīmēt, varēšot tikai izdarīt korekcijas.
Uz iespēju ievadītos datus turpmāk pārkopēt, uzrādot izmaiņas, vērš uzmanību arī S. Ozola.
Nevajadzēja braukt nodot dokumentus uz Saldu vai nosūtīt pa pastu, EPS priekšrocības nosauc I. Kalnīte. Turklāt ar to zemnieks varot darboties sev izdevīgā laikā. Sistēma nekavējoties uzrādot nepareizi izpildītās darbības un neļaujot kļūdīties.

Sola neatstāt pašplūsmā

Dunikas pagastā elektroniski nepieteicās neviens, zina stāstīt lauku attīstības speciāliste Anna Gudēna. “Es vēl padomāšu,” skanējusi zemnieku atruna. Ja kādam būtu pozitīva pieredze šajā lietā, tad sekotāji atrastos, spriež A. Gudēna. Turklāt neesot notikušas solītās mācības par šo sistēmu, un pieteikšanās maksājumiem izsludināta vēlāk nekā citus gadus.
“Tā ir mūsu nākotne,” uzskata J. Lots. EPS atvieglošot un paātrināšot LAD darbu. Zemnieki varēšot sekot līdzi, cik tālu administrēšanas ķēdē viņu pieteikums ticis, kad un cik daudz naudas viņiem pārskaitīts.
EPS plānots attīstīt arī turpmāk. Tās izveide ir finansēta no valsts budžeta, un to var izmantot bez maksas.
Citu valstu pieredze rādot, ka, atstājot procesu pašplūsmā, EPS pat pēc vairākiem gadiem izmanto ne vairāk kā pieci procenti no kopējā pretendentu skaita.
EPS ir pozitīva lieta, vērtē I. Kalnīte. Tikai vajadzīgs interneta pieslēgums un paša vai kāda palīga prasmes ar to darboties. Moderno tehnoloģiju nepieejamību, it īpaši no centra tālāk dzīvojošajiem, un “bailes” no datora kā galvenos šķēršļus EPS lietošanā nosauc to potenciālie lietotāji.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas