LPS Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu dēvē par nekvalitatīvu 1

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), iepazīstoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) izvērtējumu, atzina to par nekvalitatīvu.

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē šodien savienības priekšsēža vecākais padomnieks Māris Pūķis kritizēja gan pašu izvērtējumu, gan arī ministrijas piedāvājumu turpināt ATR, kas ietvertu arī pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos, lai pašreizējo skaitu no 119 samazinātu līdz 30 pašvaldībām.

Viņš uzsvēra, ka vērtējums ir nekvalitatīvs, jo neatbild uz galvenajiem jautājumiem, piemēram, vai nomales kļuvušas apdzīvotākas, vai nomales pašvaldību iedzīvotāju labklājība ir palielinājusies, vai pēc reformas ir parādījusies nauda ceļiem. Ja būtu atbildēts uz šiem jautājumiem, tad varētu pateikt, vai reforma iet pareizajā virzienā.

Tāpat viņš kritizēja, ka, izvērtējot ATR, VARAM speciālisti nav vērtējuši ekonomiskās krīzes ietekmi. Šeit gan sava kritikas deva tika arī valdībai, kas, pēc Pūķa domām, īstenojot kļūdainu makroekonomisko politiku, stimulējusi iekšzemes kopprodukta kritumu krīzes laikā.

"Vērtējums ir zinātniski nepamatots, nebalstās uz objektīvu informāciju, izmantoti argumenti, kas pamato nodomus, bet netiek izskatīti argumenti, kas būtu pret," teica Pūķis.

Pēc Pūķa domām, ATR izvērtējumu nevarot ņemt par pamatu tālākajai politikai, savukārt ideja par apvienošanos ir jāpiedāvā vēlētājiem. Tomēr neesot acīmredzamu iemeslu, kāpēc būtu jāmaina pašreizējā kārtība.

Savukārt LPS padomnieks Jānis Piešiņš norādīja, ka daudz materiālu izvērtējumā balstās uz aptauju rezultātiem, nevis objektīviem faktiem, līdz ar to salīdzinājumi ne vienmēr ir korekti. "Daudzi apgalvojumi, kas tur ir, netiek izskaidroti un pamatoti, kāpēc tas tā ir," teica Piešiņš. Viņaprāt, reforma, kas ir notikusi, nav vēl paveikusi visu, kas ir iecerēts, un ir jāturpina. Tomēr tā jāturpina sīkāk un smalkāk, ne tikai paredzot apvienošanu, bet ar likumdošanas izmaiņām un citiem darbiem.

Aizstāvot izvērtējumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) aicināja Pūķi pastāvēt malā un ļaut īstenot reformu. Viņš uzsvēra, ka reforma nav politiķiem, bet gan domāta iedzīvotājiem. "Reforma neparāda, ka visiem mazajiem novadiem ir slikti. Bet tendence ir izteikta, ka lielāki novadi ar lielākiem resursiem tiek galā labāk. Izvērtējums parāda, ka īsti vilcināties vairs nevar," teica ministrs.

Komitejas sēdes dalībnieki tomēr turpināja izteikt kritiku Sprūdžam gan par pašvaldību neapmeklēšanu, gan par to, ka iedzīvotājiem reforma nav svarīga, jo svarīgāki ir jautājumi par ģimenes nodrošināšanu. Kritika tika veltīta arī izvērtējumā iekļautajiem datiem par Eiropas Savienības fondu apguves salīdzinājumu mazajās un lielajās pašvaldībās.

Nopietnu kritiku reformas izvērtējumam veltīja arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kuram nebija saprotams, kāpēc izvērtējums ir tendenciozs un kāpēc nav uzrādītas tās negatīvās lietas un problēmas, ar kurām pašvaldības ir saskārušās reformas īstenošanas rezultātā. "Ja mēs mēģinām izvērtēt tendenciozi, tas nav risinājums. Ja gribam risināt, tad izvelkam ārā visas negatīvās lietas. Pašvaldības cīnās ar visām negatīvajām lietām, ko radījusi ATR," emocionāli sacīja Jaunsleinis.

Viņš uzsvēra, ka izvērtējumā nav neviens vārds minēts par zaudētajām darba vietām, par to, vai reforma ir vainīga, ka Latviju pametuši aptuveni 200 000 iedzīvotāju un bezdarba līmenis ir mazinājies uz tā rēķina, nevis uz jaunu darba vietu radīšanas rēķina. Tāpat šodien neviens nevarot pateikt, vai tieši ATR nebija pie vainas, kāpēc Latvijā bija ekonomiskā krīze.

Turpinoties diskusijai, LPS pārstāvji ministram turpināja veltīt kritiku, aicinot nesteigties ar pašvaldību skaita mazināšanu, jo pašvaldības tikai tagad ir sākušas aprast ar jauno situāciju. Tāpat tika atspēkots VARAM arguments par lielo novadu priekšrocībām – lai gan šādiem novadiem ir lielākas iespējas nodrošināt lielāku finanšu plūsmu, arī problēmu skaits palielinās, apstiprināja Ogres novada vadītājs Edvīns Bartkevičs. Viņš arī pauda neapmierinātību par arvien jaunu funkciju uzlikšanu pašvaldībām, kas prasa papildu līdzekļus.

Jau ziņots, ka VARAM 1.martā prezentēja Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, kurā secināts, ka reformu dēļ ir izveidotas pēc iedzīvotāju skaita lielākas pašvaldības, kam ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas, kā arī ir izveidotas lielākas pašvaldības, kuras sekmīgāk spēj piesaistīt privātās un publiskās investīcijas, tostarp arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Vienlaicīgi gan saglabājas vairākas problēmas, ar kurām mazās pašvaldības cīnījušās arī pirms administratīvi teritoriālās reformas. Piemēram, daudzām mazajām pašvaldībām nodokļu ieņēmumi ir pārāk mazi, bet administratīvie izdevumi – pārāk lieli, iespējas piesaistīt investīcijas – nelielas. VARAM secinājusi, ka valstī joprojām ir 36 novadi ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 4000, kas ir trešā daļa no visiem novadiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Kur???

KUR VAR IEPAZĪTIES AR ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS REFORMAS IZVĒRTĒJUMU ?????

pirms 7 gadiem, 2013.03.13 13:28

Latvijas ziņas