Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LLPA: komunālo maksājumu parāda problēmas risināšanā jāiesaistās visiem, kurus šis jautājums skar

Komunālie maksājumi nav tikai parādnieku problēma un šīs problēmas risināšanā jāiesaistās visiem, kurus šis jautājums skar, otrdien laikrakstā "Diena"  publicētā viedoklī norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Jānis Kļaviņš.

"Tuvojas apkures sezona, un jau atkal aktualizējas jautājums par situāciju saistībā ar komunālajiem parādiem. Visticamāk, arī šoruden daudziem nāksies salt to dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku dēļ, kas nav norēķinājušies par komunālajiem maksājumiem. Šī situācija atkārtojas gadu no gada, taču komunālo maksājumu parādnieku skaits turpina pieaugt. Mēs ļoti labi saprotam, ka ir cilvēki, kas nevar samaksāt, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka parādnieku sarakstos dominē tie, kas izmanto nepilnības likumdošanā un vienkārši nemaksā," secināja Kļaviņš.

Viņaprāt, par problēmu atbildīgi ir visi, arī tie, kas maksājam. "Tāpēc mums visiem kopā ir jārada sistēma, kas neļautu nemaksāt un radītu vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem kopīpašuma lietotājiem. Līdz šim katra no iesaistītajām pusēm šo jautājumu mēģinājusi risināt atsevišķi, bet tagad pie kopīga galda ir nākuši gan ministriju un pašvaldību, gan banku, namu apsaimniekotāju un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, lai vienotos par veiksmīgāko problēmas risinājumu. Diskutēts un runāts ir jau daudz, atsevišķi priekšlikumi ir tapuši, bet gala rezultāta vēl pagaidām nav, to vēl vairāk, iespējams, bremzē politiskās peripetijas valstī. LLPA kopīgi ar citiem sadarbības partneriem jau vairākkārt nākusi klajā ar iniciatīvām, kas ļautu risināt šo samilzušo problēmu, taču joprojām esam turpat, kur pirms vairākiem gadiem,"  norāda Kļaviņš.

Viņš arī pauda neizpratni, kam ir izdevīgi bremzēt likumdošanas sakārtošanu, kas sauktu pie atbildības tos, kas nevis nevar, bet nevēlas maksāt. "Pašreizējā sistēma, kurā komunālie parādi ir piesaistīti īpašniekam, radījuši labvēlīgu augsni negodprātīgiem nemaksātājiem, dodot tiem iespēju mierīgi dzīvot un audzēt parādu masu. Tādā veidā šīs personas nokļūst privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar tiem, kuri regulāri kārto savus maksājumus. Lai šādu nevienlīdzību novērstu, jau pirms vairākiem gadiem tika iniciēti priekšlikumi likumā «Par dzīvokļa īpašumu», nosakot, ka visi komunālie maksājumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu, pēc pārdošanas pāriet nākamajam īpašniekam. Tā būtu tikai loģiska saikne, jo pārvaldnieki un pakalpojumu sniedzēji varētu rēķināties, ka agri vai vēlu parādi tiks segti. Savukārt pārējie ēkas dzīvokļu īpašnieki būtu mierīgi, ka rudenī un ziemā nebūs jāsalst nemaksātāju dēļ. Šādā gadījumā no saistībām neviens nevarēs izvairīties, jo parādu apjoms ietekmē dzīvokļu tirgus vērtību,"  klāstīja LLPA izpilddirektors.

Viņaprāt, iedzīvotājam, kuram ir komunālie parādi, būtu jāizjūt tie paši apgrūtinājumi, kādi tiek attiecināti pret kredītiestāžu parādniekiem. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizmanto visas iespējas parādus neuzkrāt un tos piedzīt.

"Lai to vienreiz izbeigtu, komunālo maksājumu parāda problēmas risināšanā jāiesaistās visiem, kurus šis jautājums skar. Pirmkārt, jau tas skar tos māju iedzīvotājus, kuri godprātīgi norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. No vienas puses, viņiem būtu tiesības zināt par parādniekiem, taču nemaksātājus aizsargā Valsts datu aizsardzības birojs, kas neļauj mājas īpašniekam sniegt informāciju trešajām personām. Tāpēc parādnieku reģistra izveide būtu uzskatāma par prioritāru jautājumu negodprātīgu nemaksātāju problēmas risināšanā. Otrkārt, daudz aktīvākām jābūt bankām un jāuzņemas arī daļa risku, lai gala rezultātā ieguvēji būtu visi,"  uzsvēra Kļaviņš.

Viņš arī piebilda, ka, ja politiķi sasparosies un beidzot spēs saprast, ka jāizdara nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, nākamajā rudenī nevajadzēs vēlreiz šo problēmu aktualizēt. "Jau sen bija nepieciešams skaidrs valdības deleģējums konkrētai institūcijai, kas, ņemot vērā visu iesaistīto pušu priekšlikumus, vienreiz un par visām reizēm atrastu risinājumu komunālo pakalpojumu parādu jautājumam,"  teica LLPA.

LLPA  dibināta 2001.gada 23.augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību. Asociācijas biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas