"Liepājas metalurgs" brīdina par savu bankrotu; eksperti pieļauj, ka uzņēmums šantažē valdību

Liepājas metalurgs draud nogrimt gandrīz vai Titānika ātrumā – tā var secināt no paša uzņēmuma darbinieku teiktā. Uzņēmumu dzenot bankrotā elektrības cenu lēciens, ko izraisījusi valdības pārliekā labvēlība pret tā sauktajiem zaļās elektrības ražotājiem. Mazās elektrostacijas, ko darbina ūdens, vējš vai biomasa attīstījušās tik strauji, ka lielie elektrības patērētāji vairs nespēj segt sadārdzinājumu, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Metalurgs paziņojis, ka atsakās turpmāk maksāt  par zaļās enerģijas obligāto iepirkumu. Bezprecedenta gadījums spiež ministrus lauzīt galvas, bet ekspertus – izteikt dažādas versijas. Arī par to – vai notiekošais nav šantāža pret valdību ar mērķi uz valsts rēķina aizlāpīt neprasmīgu saimniekošanu savā uzņēmumā.

Lai arī Liepājas Metalurgs ir privāts uzņēmums, tas ir Latvijā lielākais ražotājs. Arī agrāk tas ne reizi nonācis finanšu grūtībās un ne reizi vien valdība to ir atbalstījusi. Tagad uzņēmuma vadība atkal brīdina – ja valsts nepalīdzēs, tas var bankrotēt. Turklāt itin drīz.

"Ja netiks mainīta tieši šī konkrētā apmaksas sistēma, kas ir saistīta ar elektrības patēriņu, vai, ja netiks radīti kādi citi mehānismi, kas ļauj mums saglabāt konkurētspēju ar kolēģiem Baltkrievijā, Turcijā, Francijā, Vācijā, Spānijā, Alžīrā – tad mēs pēc diviem mēnešiem būsim ciet," saka Leons Ptičkins, Liepājas Metalurga izpilddirektors.

To sakot, izpilddirektors liek saprast, ka gaida, lai valdība pasaka priekšā, ko tagad darīt. Eiropas mērogā nozarē joprojām turpinās krīze un lēš, ka, ja iepriekš metalurģijā Eiropas Savienībā vēl pirms dažiem gadiem bija nodarbināti ap 1 miljons, tad tagad tikai ap 300 tūkstoši strādnieku.

Tērauda cenas kritušās, pieprasījums - arī. Ja Metalurgs iepriekš varēja Vācijai pārdot mēnesī līdz pat 10 tūkstošiem tonnu, tagad nulli, jo vāciešiem pietiek ar pašu saražoto. Uz Somiju iepriekš mēnesī veda aptuveni divus tūkstošus tonnu, tagad – desmitreiz mazāk. Vēl smagāku visu padara Metalurga krīzes laikā ņemtais kredīts - tuvu 70 miljoniem latu, kas bija nepieciešams, jo bez modernizēšanas neizturētu starptautisko konkurenci. Arī valdība tam piekrita un ar Eiropas Savienības atļauju valsts Metalurgam kredītu galvoja. Izrādās – ar to ir bijis par maz, jo tagad uzņēmums vairs nespēj samaksāt par elektrību.

Metalurga vadība skaidro, ka pēc tam, kad tika veikta ilgi gaidītā modernizācija un vecā martenkrāšņu sistēma aizstāta ar jauno elektriskā loka krāsni, rūpnīcas elektrības rēķins četrkāršojās. Un tas arī bija paredzēts. Taču ar to, ka elektrības cenas pieaugs tik strauji, kā tas noticis šobrīd, neviens neesot rēķinājies.

Valsts nekontrolētā atļauja attīstīties zaļās elektrības ražotājiem kopējo cenu pieaudzējusi tā, ka, ja iepriekšējos 5 gados kopumā tā sauktā zaļās enerģijas obligātā iepirkuma komponente Metalurgam izmaksāja 10 miljonus 930 tūkstošus, tad gandrīz tikpat (9 miljoni 172 tūkstoši) tagad būs jāsamaksā tikai vienā pašā šajā gadā. Jau tagad redzams, ka Latvijas lielajiem ražotājiem zaļās enerģijas iepirkuma slogs veidojas vismaz trīskārt lielāks, nekā viņu kolēģiem Lielbritānijā, nemaz nerunājot par Nīderlandi vai Zviedriju, kur tas ir ap 15 reizes mazāks. Metalurgā liek saprast, ka grib, lai valdība ātri rīkotos.

"Lai saglabātu konkurētspēju savam vietējam uzņēmumam, kas beigu beigās nodrošina 25% Liepājas budžeta un beigu beigās – būsim atklāti – visu Liepājas pilsētu! Praktiski katram ģimenes loceklim ir kāda saikne ar Liepājas metalurgu – šis sociāli ekonomiskais jautājums ir ļoti būtisks un par to nevar aizvērtām acīm teikt, ka mēs neko neredzam," teic Liepājas Metalurga padomes loceklis Andris Deniņš.

Trauksmi pie valdības durvīm ceļ arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Valmieras Stikla šķiedra, Lauma fabrics, Cemex un citi uzņēmumi. Metalurgs gājis vistālāk un paziņojis, ka par zaļo elektrību vairs nemaksās.

Šantāža, ultimāts vai teātris – tā Metalurga izdarības raksturo eksperti. Viņuprāt, tas ir kārtējais gājiens, lai pašu problēmas atrisinātu uz valsts rēķina."Nu, mēs jau viņu balstām ļoti sen. Mēs mocījāmies ar viņu kā ar gāzes patērētāju, mēs viņam uzbūvējām visus elektrības pieslēgumus izņēmuma kārtā, ko apmaksāja visi Latvijas patērētāji," uzskata enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Metalurgs izvērtis karstu nākamo darba nedēļu premjeram un ministriem, kas spiesti likt galvas kopā, domājot, ko tagad darīt. Epicentrā ir ekonomikas ministrs, kurš jau vairakkārt publiski paudis bažas par sekām, ko izraisījušas iepriekšējās valdības, nekontrolējot dārgās zaļās enerģijas pieaugumu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) norāda: "Esmu pilnīgi drošs, ka mani tagad vainos, ka esmu te radījis problēmu kaut kādu un tā..Lai gan patiesībā es vienkārši esmu izcēlis gaismā tās ziepes, kas ir ievārītas un kuras tagad sāk rādīt savu patieso seju. Tā, ka mums tagad piekritīs tas nepateicīgais uzdevums to risināt."

Ekonomikas ministrija zaļo enerģiju ierobežojošus priekšlikumus jau izstrādā un sola, ka projekts valdībai būs gatavs jau aprīlī. To gaida arī Finanšu ministrija. "Tikpat labi var teikt, ka nemaksās par valsts garantiju vai nemaksās obligāto komponenti, nemaksās bankām, nemaksās piegādātājiem.." sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministri un arī eksperti ir vienprātīgi – īstā problēma ir citur. Un tā noteikti nav elektrības cena. Metalurga argumenti sadiegti pat ne ar baltiem diegiem, bet tikai ar prognozēm, kā elektrības cena varētu pieaugt, ja īstenotos visi zaļie projekti, kam ir valdības atļaujas. Taču tā noteikti nebūs, jo daļa ir tikai formāli, bez izredzēm tos īstenot, turklāt jāņem vērā, ka Ekonomikas ministrija procesu gatavojas ierobežot. Tāpēc liela daļa risku, par kuriem priekšlaikus uztraucas Metalurgs un citi ražotāji, nemaz neīstenosies.

"Uzreiz atsaucas uz maksimālo – faktiski spekulāciju, kas balstīta uz pieņēmumiem, ka par 74% pieaugs elektroenerģijas cenas lielajiem patērētājiem. Manā skatījumā tas ir liels pārspīlējums un ir ārkārtīgi priekšlaicīgi nākt ar publiskiem paziņojumiem, ka kāds bizness ies bojā tikai tādēļ, ka ir izlasījis secinājumus, ko ekonomikas ministrija izdarījusi savā ziņojumā. Es vispār nesaistītu Liepājas Metalurga situāciju ar šo, es atstātu viņu ziņā risināt viņu biznesa problēmas," uzskata Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš.

"Man arī tā vienkārši paskatoties – administratīvās izmaksas viņa publicētajā pārskatā par 2010. un 2011. gadu .. nu, man palika mute vaļā! Pieci miljoni latu administrācijas izdevumi – viņu pašu publicētajos datos! Nākt pēc tam uz Tautsaimniecības komisiju un stāstīt, ka viņiem mazās ūdensdzirnavas atņēmušas strādnieku algu un to mierīgi klausās arī un lielu līdzjūtību izsaka arī vadošie politiķi – es domāju, jāsaka – tas izskatās pēc absurda," teic Ozoliņš.

Uz paša Metalurga nesaimnieciskumu norāda arī ministri. Piemēram, valsts galvotais kredīts jau sen bijis jāpārliek uz izdevīgākām procentu likmēm, bet uzņēmums to nav darījis.

"Mēs esam likuši priekšā, ka šis aizdevums ir jāpārrestrukturizē. Jo tagad mēs redzam – Latvija arī pirms neilga laika aizņēmās ārējos tirgos virs 5%. Tagad mēs aizņemamies jau krietni zem 3%. Jebkurš uzņēmums Latvijā var līdzīgi arī pretendēt, ja viņam laba kredītvēsture, saprotami un dinamiski biznesa rādītāji," saka Vilks. Savukārt Pavļuts Nekā Personīga uzsvēra: "Tur noteikti ir vēl kādi nopietni jautājumi. Tas ir vienkārši jāizzina. Tur ir ļoti daudz jautājumu, kas jāuzdod uzņēmuma valdei patiesībā."

Nav skaidrs, piemēram, kā uzņēmuma lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdis Sergejs Zaharjins, spriežot pēc žurnāla Kapitāls miljonāru saraksta, gada laikā spējis kļūt par vēl 34 miljoniem bagātāks, ja Metalurgs vispār nav maksājis dividendes. Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess par Metalurga amatpersonu iespējamiem noziegumiem, piesavinoties uzņēmuma līdzekļus, mākslīgi uzpūšot metāllūžņu iepirkuma cenas.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas