Lielo ostu vadības algas samazināsies par ceturto daļu

No šodienas lielo ostu vadības algas samazināsies aptuveni par ceturto daļu, paredz jūnijā valdība atbalstītās izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā.

Iepriekš spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka ostu valdes locekļu mēnešalgu apmēru atbilstoši ostu iedalījumam, kas savukārt noteikts saskaņā ar ostas bilances kopsummu un neto apgrozījumu. Valdes priekšsēdētāja alga mazajās ostās bija 854 eiro, vidējās ostās - 2134 eiro, bet lielajās ostās - 3984 eiro mēnesī, savukārt lielo un vidējo ostu valdes locekļu mēnešalgu noteica 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas, vēsta LETA.

Mazās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim mēnešalgu noteica, ja osta iepriekšējā kalendārā gadā ir sasniegusi kravu apgrozījumu, kas ir ne mazāks par 200 000 tonnu. 2018.gadā četras mazās ostas no septiņām neatbilda iepriekš minētajam kritērijam un šajās ostās valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi nesaņēma atalgojumu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), pamatojoties uz vienošanos valdības deklarācijā, kurā teikts, ka Latvijas lielo ostu darbībā palielinās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu, rosināja grozījumus noteikumos par ostas valdes locekļu mēnešalgu, pielāgojot ostu valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgas apmēru Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

Linkaita vadītā Satiksmes ministrija (SM) piedāvāja bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanai piemērot jaunu un visai komplicētu formulu, kurā tiks ņemts vērā valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu, aizpagājušā gada inflācija procentos pret iepriekšējo gadu, valstī transporta jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējā darba samaksa u.tml. rādītāji.

Jaunie noteikumi paredz, ka reizi gadā pēc ostas gada pārskata apstiprināšanas, ņemot vērā ostu darbības jomas bāzes mēnešalgas apmēru, tiks pārrēķināta ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga, reizinot attiecīgās ostas koeficientu.

Pielietojot konkrēto formulu, 2019.gadā lielās ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga samazināsies līdz 2917 eiro, tātad alga 2019.gadā tiks samazināta par 1067 eiro. "Bet, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, transporta jomā strādājošo mēneša vidējai darba samaksai ir tendence pieaugt, tādejādi mēnešalgas samazinājums būs arvien nelielāks. Balstoties uz tiesisko paļāvības principu, piedāvātie grozījumi joprojām paredz valdes locekļu mēnešalgas apmēru, kas ir teju trīs reizes lielāks nekā vidējā alga Latvijā," mierināja SM, "turklāt ostu valdes locekļi pēc savas vēlēšanās (...) var atteikties no darba pienākumiem ostas valdē."

Lielo, vidējo un mazo ostu valdes locekļu mēnešalgu aprēķins netiks mainīts un tās joprojām noteiks 95% apmērā no ostu valdes priekšsēdētāju algas, taču līdz ar minētajām izmaiņām būtiski mazāk saņems arī viņi.

"2019.gadā vidējo un lielo ostu valdes priekšsēdētāja alga samazinās, turpretī mazo ostu valdes priekšsēdētāja mēnešalga palielinās. Bet tā kā katru gadu Centrālā statistikas pārvalde paziņojumā publicē valstī transporta jomā strādājošo gada mēneša vidējo darba algu, kurai šobrīd ir tendence pieaugt, nav iespējams viennozīmīgi noteikt, ka ostu valdes priekšsēdētāju un izrietoši arī ostu valdes locekļu mēnešalgas samazinās, tās varētu apzīmēt kā mainīgas," izmaiņu anotācijā raksta SM.

Līdz šim ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis saņēma ikmēneša speciālo piemaksu pie mēnešalgas, ja ostas kravas apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedza ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada, kā arī ja ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus bija veicis attiecīgi valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumus. Aprēķināto speciālo piemaksu ostu valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem maksāja katru mēnesi, sākot no attiecīgā gada 1.aprīļa. Ja aprēķinātais speciālās piemaksas procentuālais apmērs pārsniedza 25% no ikmēneša ostu valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa atalgojuma, tad speciālo piemaksu noteica 25% apmērā.

Noteikumi grozījumi paredz speciālo piemaksu lielās un vidējās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim izmaksāt reizi gadā vienas mēnešalgas apmērā, ja ostas kravu apgrozījums iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada, un ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā kalendāra gadā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veicis attiecīgi valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumus.

Atbilstoši līdzšinējam regulējumam, piemēram, bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) 2018.gadā saņēma 47 808 eiro, bijušais brīvostas valdes loceklis Nils Ušakovs (S) turpat saņēma 45 418 eiro, bet Aivars Lembergs par darbu Ventspils brīvostas valdē pērn saņēma 44 301 eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

Rīgas brīvostas valdē pašreiz no pašvaldības puses strādā 20.augustā ievēlētais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) un Sandris Bergmanis (GKR), kā arī "Neatkarīgo deputātu frakcijas" deputāts Vadims Baraņņiks un Mihails Kameņeckis (S), bet ministrijas pārstāv Baiba Bāne, Džineta Innusa, Pāvels Rebenoks un Viesturs Zeps, savukārt Ventspils brīvostas valdē no pašvaldības puses strādā arī Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks, savukārt ministrijas pārstāv Ģirts Valdis Kristovskis, Inguna Strautmane, Rūdolfs Nerets un Laila Spaliņa.

Liepājā osta iekļaujas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), kuras valdi veido pēc līdzīgiem principiem kā Rīgas un Ventspils brīvostu valdes. Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs ir bijušais mērs Uldis Sesks, kurš par šo amata pienākumu pildīšanu pērn saņēmis 51 246 eiro.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas