Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas iedzīvotāji desmit baļļu skalā savai dzīvei dod 7 ar mīnusu

Pagājušā gadā ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati.

Vienlaikus vidēji apmierināti ar savu dzīvi 2018.gadā bija 58,3% Latvijas iedzīvotāju, bet neapmierināti - 26,4% iedzīvotāju, vēsta LETA.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vērtēja vidēji ar 6,7 ballēm no 10.

Tostarp visaugstākā apmierinātība ar dzīvi bija jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība samazinājusies (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Ja katrs ceturtais jaunietis (25,3%) sniedza augstāko apmierinātības vērtējumu (9 vai 10 balles), tad tikai katrs desmitais (9,9%) seniors pēc 75 gadiem sniedza šādu atbildi.

Izņēmums šajā krituma tendencē vērojams vecuma grupā 65–74 gadi, kas ir laika posms tieši pēc pensionēšanās. "Šo "pensionēšanās efektu" attēlo neliels augstākās apmierinātības īpatsvara pieaugums līdz 13,1%, salīdzinot ar pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem (11,1%) un senioriem vecākiem par 75 gadiem (9,9%)," norādīja statistikas pārvaldē, piebilstot, ka visstraujāk apmierinātība ar dzīvi samazinās 45-54 gadu vecumā, salīdzinot ar desmit gadus jaunākiem iedzīvotājiem (35-44 gadi).

CSP minēja, ka apmierinātību ar dzīvi ietekmē arī personas veselības stāvoklis. Iedzīvotāji, kas savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu, ir apmierinātāki ar dzīvi (8,3 balles) salīdzinājumā ar tiem, kuri savu veselību vērtē kā ļoti sliktu (4,4 balles).

Iedzīvotāji, kuri ir darba meklējumos un nespēj atrast darbu, apmierinātību ar dzīvi vērtē ar 5,5 ballēm, kas ir par 1,5 punktiem zemāks vērtējums nekā nodarbinātajiem (7 balles). Arī ienākumu līmenis būtiski ietekmē labsajūtu: trūcīgākie (pirmās kvintiļu grupas) iedzīvotāji vispesimistiskāk raugās uz dzīvi (5,9 balles), bet, augot ienākumu līmenim, aug arī apmierinātība ar dzīvi - turīgākajiem (piektā kvintiļu grupa) iedzīvotājiem tā sasniedz 7,5 balles.

Apmierinātības ar dzīvi vērtējums ir atkarīgs arī no personas izglītības līmeņa. Personas ar augstāko izglītību ir apmierinātākas ar savu dzīvi nekā personas ar pamatskolas izglītību - attiecīgi 7,5 un 6,7 balles.

Personas mājsaimniecībās ar bērniem līdz 17 gadiem pozitīvāk vērtē apmierinātību ar dzīvi (vidējais vērtējums 7,3 balles), savukārt mājsaimniecībās bez bērniem vidējais vērtējums ir 6,5 balles. Visapmierinātākie ir pāri ar trim un vairāk bērniem - trešdaļa (33,4 %) no tiem sniedza augstākos apmierinātības vērtējumus. Viszemākais vērtējums bija vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem (6,2 balles) - 37,4% no viņiem norādīja, ka nav apmierināti ar savu dzīvi.

Aptaujas datu avots ir CSP veiktais 2018.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kurā pērn iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā respondentiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts). Aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas