Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc divu dienu ilgā samita sacīja, ka kopējais nākamais finanšu perspektīvas apjoms, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, ir būtiski sarucis, proti, par aptuveni 35 miljardiem eiro (24,6 miljardiem latu). Savukārt Latvijas gadījumā budžeta pozīcijas, kuras ir izdevies panākt attiecībā uz kopējo finansējuma apjomu, ir gandrīz 7,5 miljardi eiro (5,27 miljardi latu) tekošajās cenās vai 6,6 miljardi eiro (4,64 miljardi lati) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās.

Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās.

"Kaut arī budžeta apjoms ir būtiski samazināts pret sākotnējo Eiropas Komisijas piedāvājumu, Latvijai tomēr ir izdevies panākt visās būtiskākajās pozīcijās ieņēmumu palielinājumu," sacīja premjers.

2011.gada salīdzināmajās cenās attiecībā uz kohēziju piedāvājums ir uzlabots par 148 miljoniem eiro (104 miljoniem latu), attiecībā uz tiešmaksājumiem - par 259 miljoniem eiro (182 miljoniem latu). Tāpat Latvijas iemaksas budžetā ir samazinājušās par 233 miljoniem eiro (163,75 miljoniem latu), jo samazinājies kopējais budžeta apjoms un dalībvalstīm jāveic mazākas iemaksas.

Tiešmaksājumu līmenis palicis tāds pats kā iepriekšējā piedāvājuma līmenī, sasniedzot 196 eiro uz hektāru 2019.gadā. Vienlaikus būs iespēja nodrošināt papildus 67 miljonus eiro lauku attīstībai, kurus varēs novirzīt tiešmaksājumiem. 2014.gadā papildus ES maksājumiem būs iespēja veikt nacionālos līdzmaksājumus, proti, tiešmaksājumu apjoms varēs kāpt atbilstoši tiem apjomiem, kas sākotnēji tika piedāvāti Igaunijai.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma žurnālistiem skaidroja, ka Latvija tiešmaksājumos centīsies sasniegt Lietuvas un Igaunijas līmeni. "Lai mēs varētu pietuvoties šīm valstīm, tiks modulēti šie 67 miljoni, kas mums ir papildus piešķirti lauku attīstības sadaļā," teica ministre, bilstot, ka tālāk tiks runāts ar zemniekiem, kā viņi vēlas šos līdzekļus saņemt - tiešmaksājumos vai projektos. "Iespējas mums šo naudu novirzīt tiešmaksājumos būs."

Pateicoties iespējai novirzīt lauku attīstības līdzekļus, 2014.gadā Latvijas lauksaimnieki varēs saņemt 127 eiro (89 latu) lielus tiešmaksājumus par hektāru. Sākotnējais piedāvājums paredzēja 2014.gadu sākt ar 109 eiro (76 latiem) par hektāru lielu tiešmaksājumu.

Straujuma norādīja, ka, izsakot veto, lauksaimnieki saņemtu tiešmaksājumos tikai 95 eiro (66,77 latus) uz hektāru, maksājumus lauksaimniekiem atstājot 2013.gada līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, nākamajā Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumi pieaugs par 42%, kas ir lielākais rādītājs ES. "Es tiešām neredzēju citu iespēju, kādu premjers varēja panākt." Baltijas valstīm tiešmaksājumos ir vislielākais pieaugums, un vairāk nekā pusei valstu tiešmaksājumi samazināti. "Katras valsts pieaugums tiešmaksājumos ir uz to valstu rēķina, kurām tiek noņemts. Panākt vēl straujāku pieaugumu, manuprāt, tas šobrīd bija vienkārši neiespējami."

Latvijas neto ieguvumi no ES būšot 3,37% no IKP, kas ir ceturtā labākā pozīcija ES pēc Bulgārijas, Lietuvas un Ungārijas. Atbalsta intensitāte nedaudz pārsniedz 3000 eiro (2108 latus) uz cilvēku, ieņemot trešo labāko pozīciju. "Visas trīs Baltijas valstis faktiski ir pirmajās trīs vietās attiecībā uz atbalsta intensitāti, ko mēs saņemam no ES budžeta," kopumā vērtēja Dombrovskis.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas