Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvija iesniegusi Austrijai notu par Golovatova atbrīvošanu

Latvija otrdien iesniedza notu Austrijas vēstniekam Rīgā saistībā ar Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu atbrīvot aizdomās par līdzdalību 1991. gada 13. janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu, preses konferencē Viļņā paziņoja Latvijas prezidents Andris Bērziņš.

"Šodien Latvijas ārlietu ministrs [Ģirts Valdis] Kristovskis uzaicināja Austrijas vēstnieku un iesniedza notu par šo jautājumu," teica Bērziņš.

"Latvija saprot šo situāciju kā neviens cits. Es pats personīgi 1991.gada janvārī biju līdzīgā situācijā un pilnībā atbalstu jūsu valsts uzskatus un pozīciju," uzsvēra Latvijas prezidents.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pateicās Latvijas kolēģim par solidaritātes izrādīšanu.

Grībauskaite atzina, ka 1991.gada janvārī Lietuva un Latvija pārdzīvoja grūtus mirkļus.

"Vēlos pateikties Latvijai par sapratni, solidaritāti. Mēs esam tautas, kas līdzīgā veidā pārdzīvoja tās janvāra dienas un lieliski saprotam, ko nozīmē noziegumi pret cilvēci un ko nozīmē tie lēmumi, kurus diemžēl pieņēma Austrijā," sacīja Grībauskaite.

Solidaritāti ar Lietuvu pauda arī Igaunija, kuras ārlietu ministrs Urmass Paets Austrijas lēmumu nosauca par "nepatīkamu pārsteigumu" un kopā ar abu pārējo Baltijas valstu ārlietu ministriem parakstīja vēstuli Eiropas Komisijai.

Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.

Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.

1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas