Kurzemes plānošanas reģiona padomes sēdē skatīs jautājumu par pašvaldību dotāciju plānošanas reģioniem 2014.gadā

Šodien notiks kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā viens no jautājumiem būs pašvaldību dotācija plānošanas reģioniem 2014.gadā, informē Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš.

Tikpat nozīmīgs ir jautājums arī par gatavošanos nākamajam plānošanas periodam, tāpēc uz padomes sēdēm tiek aicināti pārstāvji no ministrijām, lai sniegtu informāciju par plānoto atbalstu nākamajā periodā. Uz sēdi aicināts Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis, lai uzklausītu informāciju par plānoto atbalstu no Lauku atbalsta programmas pašvaldību vietējas nozīmes grantēto ceļu uzlabošanai, iezīmējot tam finansējumu 89 miljonu latu apmērā. ZM plānotā aktivitāte ir izraisījusi lielu interesi un tai pašā laikā neskaidrību par nosacījumiem un kārtību finansējuma piešķiršanai vietējiem pašvaldību ceļiem.

Sēdē piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kas sniegs informāciju par tās pārziņā esošajām aktivitātēm un atbalsta jomām nākamajā plānošanas periodā, kā arī plānota diskusija ar pašvaldību vadītājiem par pašvaldību sistēmu attīstības virzieniem un pašvaldību darbībai būtiskiem jautājumiem.

Sēdē tiks uzklausīta Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja sniegtā informācija par realizēto projektu "Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei".

Kā ziņots, Kurzemes plānošanas reģions pauž nožēlu par nepietiekamo finansējumu, jo Saeimā nav guvis atbalstu priekšlikums par papildu budžeta piešķiršanu plānošanas reģioniem - katram 60 000 latu apmērā.

Godiņš norādīja, ka netiek prasīti budžeta līdzekļi kādu papildu ieceru īstenošanai, taču prasītais finansējums ir nepieciešams, lai plānošanas reģioni varētu nodrošināt uzņemto saistību izpildi un atjaunot tehnisko bāzi, kas tika iegādāta 2006.gadā un pašlaik ir novecojusi un apdraud kvalitatīvu un nepārtrauktu darbu.

Finansējums ir nepieciešams ieviesto projektu rezultātu uzturēšanai, kā arī uzņemto saistību izpildei un sadarbības ar uzraugošo institūciju nodrošināšanai (partneru atskaišu precizēšanai un atkārtotai pārbaudei, konsolidēto atskaišu precizēšanai, skaidrojumiem un ziņojumiem, projekta dokumentācijas arhivēšanai u.c. aktivitātēm). Esošā projektu ieviešanas sistēma neparedz finansējumu iepriekšminētajām darbībām pēc projekta ieviešanas beigu datuma, līdz ar to visas darbības rada papildu slogu iestādes budžetam, skaidroja Godiņš.

Pretēji šīs valdības deklarācijā paustajam, ka ir jāstiprina reģionālais līmenis Latvijā un jādeleģē papildu funkcijas plānošanas reģioniem, reģioni jau sesto gadu pēc kārtas saskaras ar budžeta samazinājumu. Salīdzinot ar 2008.gada budžetu, tas ir samazināts vairāk nekā par 63%, būtiski apgrūtinot plānošanas reģionu darbību un uzņemto saistību izpildi, skaidroja Kurzemes plānošanas reģionā. 4.novembrī Saeimas apakškomisijas sēdē tika skatīti iesniegtie priekšlikumi 2014.gada valsts budžetam. Kā viens no priekšlikumiem bija par papildu budžeta piešķiršanu plānošanas reģioniem, kas ir nepieciešams, lai varētu pilnvērtīgi īstenot likumā paredzētās funkcijas, taču priekšlikums neguva atbalstu.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Kuldīgas pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam") uzsver, ka plānošanas reģioni ir svarīgi vietējām pašvaldībām - kopīgu attīstības un infrastruktūras projektu īstenošanai, kopīgai plānošanai, kā arī savstarpējai komunikācijai un diskusijai ar ministrijām par Eiropas Savienības fondiem un citiem jautājumiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas