Kurzemē reģistrēti 203 nelaimes gadījumi darba vietās

Mūsdienās cilvēki ļoti maz uzmanības pievērš darba aizsardzības jautājumiem, jo prioritāte ir darba alga, tā, raksturojot šā brīža situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā, šodien Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītajā konferencē Liepājā norādīja arodbiedrību pārstāvji.

Ikgadējo Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto konferenču ciklu Latvijas reģionos, kas šogad veltīts arodslimību profilaksei, organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros. Pētījumi un statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrība neizprot darba aizsardzības nozīmīgo lomu, tāpēc Liepājas konferences dalībnieki diskutēja par pašreizējo situāciju darba aizsardzības jomā Kurzemes reģionā un Latvijā kopumā, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem, 2012.gadā Kurzemes reģionā tika reģistrēti 203 nelaimes gadījumi darba vietās. Visbiežāk negadījumi notikuši Liepājā – Liepājas Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests (NMPD) vien sniedzis palīdzību 115 cilvēkiem, kuri guvuši traumas, pildot darba pienākumus. Starp tiem ir bijis arī kāds ātrās neatliekamās palīdzības šoferis, kurš, nesot uz nestuvēm pacientu, neveiksmīgi krita un salauza kāju. Tomēr bīstamākās traumas darbā Liepājas pilsētā parasti gūst AS "Liepājas metalurgs" darbinieki.

"Tā kā pērn uzņēmām aptuveni 11 000 pacientus, uzskatu, ka kopējais pilsētā reģistrētais darba traumu skaits nav augsts. Reālais darba traumu skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo pēdējo gadu laikā aizvien biežāk novērojam, ka cilvēki bieži slēpj faktu, ka konkrētā trauma, ar kuru viņi vēršas pēc palīdzības pie mediķiem, gūta darbā. Šādas rīcības iemeslus komentēt ir ļoti grūti. Taču nav izslēgts, ka viņus šādi pamudina rīkoties spiediens no darba devēja puses," tā Liepājas NMPD vadītājs Uldis Balodis.

LBAS veiktās aptaujas dati atklāj vēl vienu potenciālo iemeslu, kāpēc strādājošie mēdz noklusēt, ka traumas gūtas, pildot darba pienākumus. Proti, kurzemnieki ir pašpārliecinātāki par citu reģionu iedzīvotājiem – teju katrs trešais atzīst, ka nepieciešamības gadījumā par savu drošību darbā var parūpēties pats, tālab formālās darba aizsardzības instruktāžu nereti uzskata par normu.

Saskaņā ar VDI datiem, pērn Latvijā tika reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 64 bija Kurzemes reģionā. Kaut arī tas ir vairāk nekā 2011. gadā, kad Kurzemē tika reģistrēti 53 pirmreizējie arodslimnieki, kopējais reģionā reģistrētais arodslimnieku skaits nav augsts. Reālais arodslimnieku skaits reģionā un valstī kopumā varētu būt lielāks, jo daudzi strādājošie pie ārstiem nevēršas.

"Arodslimības izpaužas kā lēna, pastāvīga kopējā veselības stāvokļa pasliktināšanās. To simptomi nereti parādās nevis uzreiz, bet gan pēc daudziem gadiem, kad strādājošais vairs nav pakļauts nelabvēlīgiem darba apstākļiem. Un tie arī mēdz sakrist ar parasto slimību simptomiem, attiecīgi – cilvēki bieži neapzinās, ka patiesībā slimo ar arodslimībām," skaidro Kurzemes reģionālās VDI vecākā inspektore Anita Politere. "Tāpēc regulāri veicam preventīvo darbu darba devēju un darba ņēmēju izglītošanā darba aizsardzības jautājumos, tostarp – arodsaslimšanas jomā: kontrolējam, kā uzņēmumos tie ievērotas darba aizsardzības normatīvu prasības, uzraugām procesus, kas saistīti ar darbinieku norīkošanu uz obligātajām veselības pārbaudēm utml".

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas