Kūlas ugunsgrēku skaits lielākais pēdējo gadu laikā

Latvijā līdz 7.maijam ir reģistrēti 2006 kūlas ugunsgrēki. Vēl aizvien jaunā zāle nav pāraugusi pērno kūlu un līdz ar to kūlas dedzinātāji turpina postīt zemi, ugunsdzēsēji turpina saņemt izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem, steidzas apdzēst liesmas, kamēr tās nav pārmetušās uz ēkām vai mežiem, nodarot vēl lielākus postījumus.

Tātad kūlas ugunsgrēku skaits no dienas uz dienu vēl turpina pieaugt. Salīdzinoši 2012.gadā bija reģistrēti 1824 kūlas ugunsgrēki, 2011.gadā – 1760 ugunsgrēki, 2010. gadā – 1695 ugunsgrēki, 2009.gadā – 2054 ugunsgrēki, bet 2008.gadā – 1092 ugunsgrēki.
          
Ilgstoši saglabājoties siltam un saulainam laikam pērnā kūla kļūst aizvien sausāka, tādēļ ātrāk uzliesmo un izdeg lielākas platības. Kūlas dedzinātāji ne vien nodara postījumus dabai, bet arī apdraud savu un līdzcilvēku dzīvību un īpašumu. Ik gadu ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, tajā skaitā ne vien dārza mājiņas vai šķūnīši, bet arī dzīvojamās mājas. Šajā laika periodā no kūlas aizdegas arī pameži, jaunaudzes un meži.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta:
Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību.
Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt.

Pirmie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas platības strauji pieaug.

Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Ik gadus daudz kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās. Kaut gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā  izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. Latvijas krāšņie un sugām bagātie zālāji nav veidojušies dedzināšanas rezultātā, un augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai.

Kūlas dedzināšana nav veids, kā cīnīties pret ērcēm! Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

Kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija. Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji. Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes platības, tika dedzināta kūla.

VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – no divsimts līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Inga Vetere,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas