Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kristīgā pasaule svin Lieldienas

Svētdien kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.

Šogad svētkiem veltītie dievkalpojumi būs skatāmi tikai tiešsaistē un apmeklēt tos baznīcās nevarēs saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, vēsta LETA.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākās jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu - un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Parasti Lieldienu dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma - "Gods Dievam augstumos" laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi ārkārtējās situācijas dēļ šogad Lieldienās aizliedz rīkot dievkalpojumus klātienē.

"Dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās uz tiem - fiziskā klātbūtne, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas lūgties. Šoreiz to darīsim, paliekot mājās, savās ģimenēs. Tādā veidā mēs būsim vienoti un palīdzēsim ārstiem un māsiņām, robežsargiem un policistiem, visiem, kas šobrīd cīnās pret vīrusa Covid-19 izplatību," Tielietu ministrijas preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš aicina palikt mājās un iespēju robežās saziņai ar dievnamiem un liturģiskajām procedūrām izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, tostarp sekojot līdzi dievkalpojumiem tiešraidē un tiešsaistē.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas