Kariņš: Valdības divos gados esam spējuši nonākt pie kopīga redzējuma, lai turpinātu ceļu uz labklājības valsti

Valdības divu gadu pastāvēšanas laikā esam spējuši nonākt pie kopīga redzējuma, lai turpinātu ceļu uz labklājības valsti, uzsver Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sestdien, 23.janvārī, apritēs divi gadi, kopš tika apstiprināta Kariņa valdība jeb Latvijas Republikas 40.Ministru kabinets, vēsta LETA.

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka, lai arī pagājušā gada epidemioloģiskie notikumi ieviesa korekcijas daudzās jomās un piespieda pārorientēt prioritātes arī valdības dienaskārtībā, paralēli cīņai ar Covid-19 ir turpinājies darbs arī pie iepriekš noteiktajiem uzdevumiem valdības deklarācijā.

"Kopš darba uzsākšanas manis vadītā valdība ir stājusies pretī smagiem izaicinājumiem gan finanšu sektora uzraudzībā, gan arī cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Taču vienlaikus īstenojam mūsu valsts attīstībai nozīmīgas pārmaiņas veselības, izglītības, nodokļu un administratīvi teritoriālajā sistēmā," pauda premjers.

Kariņš uzsvēra, ka valdības kopīgā darba rezultātā ir atgūta valsts starptautiskā reputācija, tas ir ļāvis piesaistīt ekonomikai arī jaunas investīcijas. "Visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos, neskatoties uz ļoti plašo piecu partiju koalīciju, šo spraigi aizvadīto divu gadu laikā līdz šim esam spējuši nonākt pie kopīga redzējuma, lai turpinātu uzsākto ceļu uz labklājības valsti," atzina Ministru prezidents.

Kariņš arī uzsver panākto Eiropas Savienības līmenī un izaicinājumus nākotnē. "Esam panākuši, ka nākamos septiņos gados Latvijas ekonomikas izaugsmē tiks ieguldīti vairāk nekā desmit miljardi eiro no Eiropas daudzgada budžeta un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. Galvenais izaicinājums - turpmāku stratēģisko lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā pieturēties pie nacionālā attīstības plāna, kas ir ceļa karte mūsu ekonomikas pārveidei, padarot to daudz konkurētspējīgāku. No tā būs atkarīgs, cik ātri pārvarēsim Covid-19 pandēmijas radīto krīzi un atgriezīsimies uz ekonomiskās izaugsmes ceļa," norādīja premjers.

Valsts kancelejā informēja, ka valdības otrajā darbības gadā notika 94 Ministru kabineta sēdes, kurās ir izskatīti 2704 jautājumi. To skaitā ir pieņemti 834 Ministru kabineta noteikumi, kā arī atbalstīti un izskatīšanai Saeimā nosūtīti 254 likumprojekti. Sēžu kopējais ilgums bija 325 stundas un 45 minūtes. Ievērojot drošības pasākumus Covid-19 pandēmijas izplatības mazināšanai, 78 Ministru kabineta sēdes notika attālināti.

Atskatoties uz valdības paveikto divu gadu laikā, Valsts kanceleja informēja, ka sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunot valsts starptautisko reputāciju - tā bija šīs valdības galvenā prioritāte, kas tika izpildīta aizvadītajā gadā.

"Ministru prezidenta stingrā uzraudzībā, pateicoties ciešai sadarbībai starp Finanšu ministriju, tās padotības iestādēm, Ekonomikas, Ārlietu, Iekšlietu ministrijām un finanšu institūcijām, 2020.gadā Latvija apliecināja, ka ir novērsusi "Moneyval" ziņojumā konstatētos trūkumus, un netika iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā". Vēl jo vairāk - Latvija kļuvusi par pirmo "Moneyval" dalībvalsti, kuras normatīvais regulējums atbilst visiem starptautiskajiem standartiem. Latvijas paveiktais finanšu sektora uzraudzībā tika novērtēts starptautiski, 2020.gadā Latvijas kredītreitings tika paaugstināts vēsturiski visaugstākajā līmenī," norādīja Valsts kancelejā.

Tāpat aizvadītajā gadā Finanšu ministrija turpinājusi samazināt darbaspēka nodokļus, kā arī veicinājusi visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā. Valsts kancelejā piebilda, ka līdz ar šo gadu ieviests arī Vienotais nodokļu konts, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai.

Šajā laikā Ekonomikas ministrija turpinājusi darbu pie obligātā iepirkuma sistēmas sakārtošanas un panāca vienošanos par mehānismu pakāpeniskai obligātās iepirkuma komponentes samazināšanai iedzīvotāju un arī uzņēmumu maksājumos. Savukārt Zemkopības ministrija panākusi, ka līdz pat 2023.gada beigām svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām tiks saglabāta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 5% apmērā, tādējādi atbalstot lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus. Tāpat mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem papildus Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem tika piešķirts atbalsts vēl četru miljonu eiro apmērā.

Tiesiskuma stiprināšanas jomā valdības otrajā darbības gadā tika paveikti sperti soļi specializētās Ekonomisko lietu tiesas izveidē, kas darbu uzsāks šā gada martā. Tāpat Tieslietu ministrija noslēdza tieslietu auditu, lai padarītu ātrāku kriminālprocesu, veicinātu spriedumu kvalitāti un celtu profesionālo kvalifikāciju. Ieviesta arī jauna procedūra ģenerālprokurora atlasē.

Valsts kancelejā informēja, ka solis tiesiskuma stiprināšanā ir arī Kultūras ministrijas un Saeimas sagatavotais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, ko pieņēma pagājušajā gadā. Pieņemot likumu, tika nolemts novirzīt papildu 8,3 miljonus eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

2020.gadā Aizsardzības ministrija izstrādājusi Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz četrus virzienus - Nacionālo bruņoto spēku iesaisti, visaptverošo aizsardzību, NATO kolektīvo aizsardzību un starptautisko sadarbību. Tāpat pērn tika sagatavoti depo tipveida projekti dienestu infrastruktūras sakārtošanai visā Latvijas teritorijā, kā arī izstrādāti jauni formastērpi ugunsdzēsējiem glābējiem un robežsargiem.

Tāpat šajā laikā Ekonomikas ministrija paplašinājusi atbalsta programmu mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem, par 35 miljoniem eiro palielinājusi finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai, kā arī piešķīrusi līdzfinansējumu pabalstam, ko par dzīvojamās telpas atbrīvošanu izmaksā denacionalizēto namu īrniekiem.

Valsts kancelejā norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija pērn panākusi darba samaksas pieaugumu visu izglītības līmeņu pedagogiem, savukārt Labklājības ministrija palielinājusi garantēto minimālo ienākumu līmeni, paaugstinājusi trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kā arī palielinājusi koeficientus vecuma pensijas aprēķināšanai. Savukārt Veselības ministrija panākusi, ka kompensējamiem medikamentiem receptē tiek norādīta aktīvā viela, nevis konkrētu zāļu nosaukumi, savukārt aptiekās ir pienākums izsniegt zāles, kas pacientam izmaksātu vislētāk.

Valsts kancelejā informēja, ka 2020.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenojusi administratīvi teritoriālo reformu, tādējādi sekmējot kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas. Savukārt Satiksmes ministrija 2020.gadu veltījusi ceļu infrastruktūras attīstībai un sakārtošanai. Ir izveidota ilgtermiņa stratēģija - Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plāns 2020.-2040.gadam - un atbilstošs rīcības plāns ar izmaksām tā īstenošanai līdz 2030.gadam. Piesaistīti papildu 75 miljoni eiro, kas ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu remontos.

Tāpat valdība aizvadītajā gadā strādājusi pie "Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam", kas Saeimā tika apstiprināts 2020.gada 2.jūlijā. Pārresoru koordinācijas centra rīkotajās sarunās ar nozaru pārstāvjiem, ekspertiem, zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem tika diskutēts par iedzīvotāju un valsts prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem.

Runājot par atbalstu un drošības pasākumiem Covid-19 laikā, Valsts kancelejā norādīja, ka jau kopš pirmajām pazīmēm par Covid-19 izplatību pandēmijas apmēros Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar padotības iestādēm un citām valsts pārvaldes un ārstniecības iestādēm ir uzraudzījusi epidemioloģisko situāciju, lemjot par nepieciešamajiem drošības pasākumiem slimības izplatības ierobežošanai un sabiedrības veselības pasargāšanai. Veselības ministrija, vēlāk arī Aizsardzības ministrija centralizēti iepirkušas individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus, nodrošinājušas to loģistiku.

Savukārt Ārlietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju nodrošinājusi Latvijas vēsturē vērienīgāko valstspiederīgo repatriāciju - kopumā tika organizēti 46 starptautisko pasažieru pārvadājumu reisi no 14 pasaules valstīm. Iekšlietu ministrijas izstrādātais un ieviestais "Covidpass.lv", iedzīvotājiem padarīja ērtāku robežu šķērsošanu un informācijas apriti.

Lai palīdzētu uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārvarēt Covid-19 izplatības izraisītās sekas, valdība īstenojusi dažādus atbalsta pasākumus - gan nozarēm, gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem. Tā, piemēram, ieviesti dīkstāves pabalsti, atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, pagarināti nodokļu samaksas termiņi, kā arī ieguldīti līdzekļi tautsaimniecībai būtisku projektu īstenošanā, lai sildītu ekonomiku. Tāpat Kultūras ministrija izstrādājusi atbalsta mehānismus jaunu kultūras vērtību radīšanai un nodarbinātības veicināšanai, un izstrādāti dažādi metodiskie materiāli par darba organizāciju ārkārtējās situācijas laikā.

Covid-19 pandēmijas laikā Izglītības un zinātnes ministrija izveidojusi izglītojošu TV kanālu "Tava klase", kas nodrošināja audiovizuālu materiālu sagatavošanu, pārraidi un pieejamību bezmaksas televīzijas platformās 1.-6., 9.un 12.klasei. Šis Latvijā radītais kanāls tika iekļauts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un UNESCO pasaules labāko risinājumu vidū izglītības nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas laikā.

Savukārt ekonomikas ministrija izstrādājusi Latvijas ekonomikas atjaunošanas plānu "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai".

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas