Kariņš: mazākumtautību skolas Latvijā jālikvidē 3

Izglītībai, ko finansē no valsts budžeta, jābūt tikai valsts valodā – šādu pozīciju TV3 Ziņu dienesta raidījumu cikla "ES un mēs. Nācija." diskusijā pauda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Tikai šādi, viņaprāt, iespējams izbeigt sabiedrības sašķeltību.

"Eiropas kontekstā tieši segregācija ir tas ļaunais," skaidroja Kariņš. Viņš diskusijā iekarsa, aizstāvot savu pozīciju: "Mums ir sava tauta, mums ir sava neatkarīga valsts, mums ir jānodrošina izglītības sistēma tieši valsts valodā. Ja kāds grib mācīties citā valodā, to jau var darīt šodien par naudu – angļu, zviedru, krievu vai kādā citā valodā."

Kariņš arī dalījās savā personīgajā pieredzē. Viņš ir dzimis ASV, skolā mācījies angļu valodā, bet ģimenē uzturējis latvisko garu. Viņaprāt, tāpat būtu jādzīvo krievvalodīgajām ģimenēm Latvijā: "Tā grūtība ir, ka tiek stāstīts cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo, ka tā jau nav Latvija, tā ir kaut kāda postpadomju teritorija vai telpa. Tie ir meli! Jo ātrāk mēs beigsim šiem cilvēkiem melot un atņemt viņiem to pilnvērtīgo nākotni, jo labāk!"

Pretējās domās bija otrs diskusijas dalībnieks Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks. Viņš norādīja uz kļūdām, ko Latvija pieļāvusi, nespējot deviņdesmitajos gados pēc neatkarības atgūšanas krievvalodīgos integrēt sabiedrībā.

Atbildot uz Kariņa ierosinājumu likvidēt krievu skolas Latvijā, Rubiks atbildēja: "Tagad to nevar izdarīt. Nevajadzēja pieļaut tos aizvainojumus. Jā, pēc kāda laika varēs to darīt, noteikti. Un uz to mēs varbūt jau ejam. Bet ne tagad vēl."

Par piemēru Rubiks minēja vienu no daudznacionālajām valstīm Eiropas Savienībā – Beļģiju: "Citur Eiropā nav tāda proporcija starp, teiksim, flāmu valodā runājošiem, ja skatāmies Beļģiju, vai vācu un franču valodā runājošiem. Visās metro un autobusu pieturās ir uzraksti trijās valodās. Tādā veidā cilvēki tiek integrēti, un viņi zina divas un trīs valodas."

TV3 Ziņu dienesta projekta "ES un mēs" diskusijas ēterā redzamas reizi mēnesī. Tās pievēršas četriem lieliem problēmu lokiem: nākotnei, naudai, nācijai un normām.

Nākamais un pēdējais cikla raidījums "Normas" skatītājus sasniegs martā. Tas būs veltīts priekšnoteikumiem, ko apmaiņā pret fondu līdzekļiem, atvērtajām robežām un citiem labumiem Latvijai izvirza Eiropa.

Diskusijas pilnā apmērā pieejamas TV3 interneta portālā

Pievieno komentāru

Komentāri 3

vai-ai

vai latviesu skolas Anglijā un Irijā finansē šo valstu budžeti??????

pirms 7 gadiem, 2013.02.11 15:43

vai

JautāJums:

Vai angļi likvidē latviešu skolas Anglijā un Īrijā?

pirms 7 gadiem, 2013.02.11 15:29

madamLiepkoks

Pilnīgi piekrītu Kariņam - ja līdz ar neatkarības atjaunošanu būtu strikti pateikts, ka pārejam uz valsts izglītību valsts valodā, un pēc diviem gadiem uzsākts pārejas posms, tagad jau visi mācītos latviski. Tā teikt, aizietu pārmaiņas pie vieniem kreņķiem. Tagad tās uzsākt grūti, pat par pārejas periodu neviens vairs nerunā.

pirms 7 gadiem, 2013.02.11 10:18

Latvijas ziņas