Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā rīkoties, ja bērns no skolas atgriežas ar salauztām brillēm, telefonu vai datoru?

LTV raidījuma "4. studija" skatītāja Dagnija stāstīja, ka viņas meitai skolā skolasbiedrs saplēsa brilles, klases audzinātāja par notikuši neko nezinot, bet iespējamā vaininieka vecāki paziņojuši, ka par brillēm nemaksās.  Kā ir paredzēts valsts likumdošanā, kuram jāatbild par mantiskajiem zaudējumiem skolā, skaidroja LTV raidījums “4.studija”, vēsta Latvijas Sabiedriskie mediji.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Juris Zīvarts skaidroja, ka situācijas ir dažādas. “Jāskatās, protams, cik bieži tas notiek un vai tas ir bijis aiz neuzmanības, netīšām, ja tas notiek bieži, un mēs redzam, ka ļaundabīgi šīs darbības notiek, tad, protams, ir jāinformē izglītības iestāde - no sākuma pedagogs attiecīgais, pēc tam iestādes vadītājs un jebkurus zaudējumus mēs, protams, varam piedzīt no vecākiem, kuru bērns šo te ir darījis. Bet, ja tā ir neuzmanība, tad šī situācija ir jāmēģina risināt,” stāstīja Zīvarts.

“Mēs kā vecāki pārstāvam savus bērnus, tā ka vecākiem ir jāuzņemas atbildība, ja bērns ir nodarījis pāri kādam citam, kur ir radušies kādi zaudējumi,” viņš piebilda.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā skaidroja, ka privāto mantu bojāšana mācību iestādē nav viņu kompetence, bet palīdzēja izprast, kas būtu darāms, ja vecāki nevēlas uzņemties atbildību par bērna nodarījumu skolā.

 “Ja vecāki nevar savstarpēji atrisināt šo situāciju, tad normatīvie akti paredz vecākam vērsties tiesā un prasīt atlīdzību par nodarīto mantisko kaitējumu. Likums pasaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, bet nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Tas ir tāpat, kā bērns veikalā nejauši pasit, nosit tur kaut kādu preci, kas pa roku galam tur uzlikta, un tad skatās, vai bērns tīšām gribēja redzēt, kā tas saplīst, vai nebija vietas un viņš nejauši... ,” skaidroja Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis Sindijs Logins.

Valsts policijā, kā arī Rīgas pašvaldības policijā skaidro, ka likuma sargus parasti neiesaista konfliktos, kas saistīti ar, piemēram, briļļu vai skolas somas sabojāšanu.

Viņi uz mācību iestādēm dodas, ja notikusi zādzība vai cits nopietns likuma pārkāpums.

Tomēr izrādās, ka ir kāds, kas gatavs kompensēt zaudējumus, ja sabojāta, piemēram, skolas soma - tie ir apdrošinātāji, bet - tikai tādā gadījumā, ja cietis arī pats bērns. Ir speciālās apdrošināšanas, gadījumā, ja bērnam skolā kaut kas notiek un bērns cieš nelaimes gadījumā, un viņam tiek bojāta, teiksim, soma, pierakstu klade, sporta tērps, tad  sedz šos zaudējumus.

Turklāt, lai izvairītos no skaidrošanās ar cietušās puses vecākiem, skolotājiem, direktoru, šobrīd ir iespēja apdrošināt arī bērna nedarbus.

Ikviena konflikta risināšanā ir jāiesaistās vecākiem, jo - lai arī nodarījums noticis skolā, pedagogi nav atbildīgi par jūsu bērna rīcību. Turklāt vienmēr, ja vainīgā bērna mamma un tētis uzskata, ka cietušās puses problēmas nav viņu darīšana – ieteicams vērsties tiesā, lai tiktu kompensēti zaudējumi, piemēram, sabojātu briļļu gadījumā. 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas