Jāņu zāļu izvēle pļavās kļūst arvien mazāka 1

Nākamajām paaudzēm varētu būt problēmas Jāņos izveidot trejdeviņu zāļu pušķi, jo, kā eksperti secinājuši, pļavu platības Latvijā un tajās esošo augu daudzveidība dramatiski strauji samazinās.

Mūsu vecmāmiņas atminas, ka saujām plūkušas sārti violetās bezdelīgactiņas, bet mūsdienās tās ir salīdzinoši reti sastopamas, situāciju ilustrē Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Agnese Priede. Savukārt zilganā seslērija, kas agrāk auga arī Ziemeļvidzemē, tur vairs nav sastopama un atrodama vien valsts rietumos. Ekspertiem ik pēc sešiem gadiem jāveic plašs Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 izvērtējums. Šogad tas ir pabeigts, un pašlaik tiek analizēti iegūtie dati. Sākotnējie rezultāti liecina, ka augu sugu daudzveidībai pļavās kopumā ir tendence samazināties.

Cilvēki pļavas vairs neapsaimnieko, un tās aizaug, - galveno problēmas cēloni min A. Priede. Sausi zālāji kaļķainās augsnēs tiek aizsargāti visā Eiropā, taču aprēķināts, ka 90% no kopējās platības Latvijā ir palikuši neapsaimniekoti, tas nozīmē, ka šīm pļavām draud aizaugšana. Otrs to iznīkšanas cēlonis ir uzaršana. Salīdzinājumam var minēt, ka uzartā pļavā jāņubērni varētu atrast līdz 10 dažādu augu, bet bioloģiski vērtīgos zālājos uz vienu kvadrātmetru var būt pat 50 sugas. Valstī kopumā dabisko zālāju platības - pļavas un ganības - pēdējā gadsimta laikā ir samazinājušās par 97%, norāda Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andrejs Briedis. Pļavas, kurās ir liela augu sugu daudzveidība, ir tikai 0,3% no valsts teritorijas.

Lai pasargātu augus no izzušanas, šīs teritorijas vajadzētu regulāri pļaut vai noganīt. Eksperti iesaka zāli ne tikai nopļaut, bet arī aizvest no lauka, jo, tai satrūdot, palielinās auglība un iet bojā nabadzīgo augšņu sugas. Bet, Jāņus svinot, svarīgi atcerēties neplūkt aizsargājamos augus, kā naktsvijoles, dzegužkurpītes, bet pīt vainagus no pīpenēm, rudzupuķēm un citām izplatītām sugām. Par bioloģiski vērtīgu zālāju - pļavu un ganību - apsaimniekošanu var saņemt dažāda veida atbalstu, kas, kopā skaitot, ir 60-190 Ls/ha, Dienai pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Gunta Bāra. Pētījumi apliecina, ka tas ir veicinājis šo platību apsaimniekošanu un esošo vērtību saglabāšanu. Taču plānots turpmāk par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos maksāt par 47% mazāk, un tam būs negatīvas sekas šo vērtību aizsardzībai, uzskata Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve Solvita Rūsiņa. Pašlaik ne visi zemes īpašnieki izmanto iespēju saņemt atbalstu. Valstī apzināti 76,2 tūkstoši ha bioloģiski vērtīgo zālāju, taču atbalsts tiek saņemts par 36 tūkstošiem ha. Lai iegūtu precīzus datus par bioloģiski vērtīgo zālāju stāvokli visā Latvijā, ne tikai aizsargājamās teritorijās, ZM iecerējusi veikt šo platību novērtēšanu. Šis darbs jau ir sākts, un rudenī gaidāmi pirmie rezultāti. Tam atvēlētais finansējums ir Ls 224 969.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijas ziņas