Izbraukumi uz kūlas dzēšanu Liepājas apkārtnē izmaksājuši jau 1000 latus

Martā Liepājā un apkārtnes novados reģistrēti 95 kūlas ugunsgrēki, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados šajā laikā, "Rietumu Radio" informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas. Viņš aprēķinājis, ka tikai kūlas ugunsgrēku dzēšanai iztērētā degviela martā izmaksājusi aptuveni 1000 latu.

Kā atzina VUGD pārstāvis, šogad kūlas ugunsgrēku statistika nav iepriecinoša - martā reģistrēts aptuveni piecas reizes vairāk pērnās zāles dedzināšanas gadījumu nekā iepriekšējos trīs četros gados šajā laikā. Lielo ugunsgrēku skaitu Andrijauskas skaidro ar laika apstākļiem - martā bijis maz nokrišņu, pērnā zāle izkaltusi, tāpēc labi deg. Pēdējās dienās Liepājas apkārtnē snidzis un straujo gaisa temperatūru svārstību dēļ veidojies mitrums, tāpēc arī dedzinātāju aktivitāte mazinājusies. Vakar Liepājas pusē reģistrēts viens kūlas ugunsgrēks. Iepriekš ugunsdzēsēji saņēmuši trīs četrus izsaukumus dienā.

Lielākā daļa - 71 - kūlas ugunsgrēku reģistrēta Liepājas pilsētas teritorijā, bet pārējie novados. Taču novados, kā skaidroja VUGD pārstāvis, degšanas platības esot ievērojami lielākas. Lielākais šogad reģistrētais kūlas ugunsgrēks noticis Nīcas novadā, kur pērnā zāle degusi 12 hektāru plašā sešiem zemes īpašniekiem piederošā teritorijā. Savukārt Liepājā pērnā zāle 12 reizes degusi pie pilsētas dienvidu robežas - Dienvidu fortos, kā arī Kapsēdes ielas rajonā, kur, kā sacīja Andrijauskas, ir daudz nekoptu teritoriju. Lieldienu brīvdienās Kapsēdes ielā degusi ne vien pērnā zāle, bet uguns pilnībā nopostījusi arī 12 dārza mājiņas, apskādējusi augļu kokus.

Kā pastāstīja Andrijauskas, VUGD ar pašvaldību palīdzību meklējot to zemju īpašniekus, kur notikuši kūlas ugunsgrēki, un aicina viņus ierasties VUGD, lai sniegtu paskaidrojumus, izvērtētu viņu atbildību un lemtu par administratīvo sodīšanu. Apzinīgākie zemju īpašnieki jau ir snieguši paskaidrojumus, taču daudzi šos aicinājumus ignorējot. Informāciju par kūlas ugunsgrēku skartajām zemes platībām VUGD nosūtot arī Lauku atbalsta dienestam.

Pilsētā pērnās zāles dedzināšana lielākoties esot izklaide, savukārt novados zemju īpašnieki bieži vien tādā veidā sakopjot savu īpašumu.

"Kūlas ugunsgrēku dzēšana ir ļoti sarežģīta, jo nereti liesmas izplatījušās lielās platībās, ugunsdzēsējiem jāapstaigā lielas teritorijas, kas prasa lielu fizisku piepūli. Daudzviet ir grūti piekļūt ar tehniku," skaidro Andrijauskas. Viņš stāsta, ka 29.martā, kad reģistrēti 10 kūlas ugunsgrēki, veidojusies situācija, ka nepietiek resursu to dzēšanai, jo vairāki ugunsgrēki notikuši vienlaicīgi.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas