IVP: Joprojām nav iespējams noteikt pietiekamo antivielu līmeni, kas pasargātu no Covid-19

Joprojām nav iespējams noteikt pietiekamo antivielu līmeni, kas pasargātu no Covid-19, aģentūru LETA informēja Imunizācijas valsts padomes (IVP) sekretariāta pārstāve Šarlote Konova.

IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska uzsver, ka publiskajā telpā arvien biežāk izskan apgalvojumi vai nodoms veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai pēc ilgāka laika ir saglabājies pietiekami augsts antivielu līmenis aizsardzībai pret Covid-19. "Pašlaik šādu testu veikšana ir lieka un jēgpilnu informāciju nesniedz," uzsver profesore Zavadska. IVP atgādina un skaidro, kāpēc antivielu līmeņa noskaidrošana pašlaik nepalīdz.

Noteikt, vai konkrētais antivielu līmenis ir pietiekams imūnai aizsardzībai un uz cik ilgu laiku, SARS CoV-2 infekcijai vēl nevar. Lai tas būtu iespējams, būtisks ir infekcijas slimībās un imunizācijā labi zināmais tā sauktais noteikts konkrētu antivielu skaitlis vai skaits (correlate of immune protection), kas ticami ne tikai apstiprina aizsardzības pietiekamību, bet arī tās ilgtspēju.

"SARS CoV-2 infekcijai un Covid-19 slimībai šis konkrētais antivielu skaitlis vēl nav noskaidrots - ne pēc pārslimošanas, ne pēc vakcinācijas," IVP vārdā akcentē profesore Zavadska.

Viņa norāda, ka pašlaik par šo tematu aktīvi notiek ārkārtīgi daudz dažādu līmeņu starptautisku un nacionālu pētījumu, arī Latvija piedalās lielākas populācijas pētnieku grupās, bet līdz šim to vēl nav izdevies konstatēt. Līdz ar to jebkāds antivielu testa rezultāts nevar atbildēt uz jautājumu, vai antivielu līmenis ir pietiekams aizsardzībai, kā arī cik ilgi.

IVP skaidro, ka svarīgi ir zināt, ka antivielu atbildes analizēšanai un ticamu salīdzinājumu izdarīšanai tiek lietotas neitralizējošās un saistošās antivielas. Šo antivielu noteikšanas metodes parasti ir pieejamas pētniecības nolūkos specializētās laboratorijās. Citas plaši ikdienā pieejamās un Latvijā lietotās, tostarp stacionāros, antivielu noteikšanas metodes nav izmantojamas rezultātu salīdzināšanai ar literatūrā un zinātniskajās publikācijās minētajiem rezultātiem.

Profesore norāda, ka būtiski ir saprast, ka vakcīnu pret Covid-19 radītā imūnā atbilde un aizsardzība ir plaša un ietver gan humorālo jeb antivielu atbildi, gan šūnu imunitātes radīto aizsardzību. Antivielu skaita samazināšanās perifērijā jeb no vēnas paņemtā asins paraugā neatspoguļo patieso antivielu atbildes spēju pie tikšanās ar vīrusu, kā arī šajā tikšanās brīdī aizsardzību nodrošina abu imūnās atbildes veidu (T un B šūnu jeb šūnu un antivielu aizsardzības) kopdarbība. Šūnu radītā aizsardzība un to atspoguļojošie mērījumi pētījumos norāda, ka tā stabili saglabājas vismaz sešus mēnešus un ilgāk pēc primārās vakcinācijas.

"Un visbeidzot - reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 joprojām nodrošina labu aizsardzību pret hospitalizāciju, smagu slimības gaitu un nāvi, tostarp dažādās profesionālajās grupās," kārtējo reizi atgādina Zavadska.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas