Interneta balsošanas ieviešana nav CVK prioritāte

Interneta balsošanas ieviešana patlaban nav Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) prioritāte, jo daudz svarīgāka ir balsošanas rezultātu automatizēta noteikšana, sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRT) vadība paziņoja, ka ir gatava nodrošināt interneta balsošanu, bet premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja, ka interneta balsošana varētu tikt realizēta jau 2013.gadā, atgādināja Cimdars.

"Es esmu vēlēšanu administrators, un mana darba rezultāts ir leģitīmas vēlēšanas, nevis par katru cenu dzīties pēc kādu tehnisku jaunumu ieviešanas. Esmu pragmatisks cilvēks, es vispirms identificēju problēmas vēlēšanu organizēšanā un sarindoju tās pēc prioritātes. Patlaban prioritāte ir laika samazināšana, kas jāpatērē balsošanas rezultātu apkopošanai," sacīja CVK priekšsēdētājs.

Cimdars atzīmēja, ka interneta balsošana ir viens no papildu balsošanas rīkiem, līdzīgi kā depozītbalsošana vai balsošana pa pastu. Katrs no šiem papildu balsošanas veidiem ir ar dažādām izmaksām un dažādiem riskiem. Kuru no šiem papildu balsošanas veidiem izmantot, tas ir sabiedrības izšķiršanās un valdības rīcības jautājums, uzsvēra Cimdars.

CVK vadītājs atzina, ka interneta balsošana ir perspektīva, bet tās ieviešana saistās ar lielām izmaksām. "Igaunijā interneta balsošanas projekts strādā, Norvēģijā tas strauji iet uz priekšu. Tur ir izveidota darba grupa, piešķirts finansējums no valsts budžeta. Interneta balsošana nav ieviešama dažos mēnešos. Latvijā mēs šajā jautājumā esam tikuši līdz koncepcijas izstrādei, un arī tas tika darīts sabiedriskā kārtā, jo valsts finansējums ne pētījumiem, ne analīzei nav piešķirts," norādīja Cimdars.

Cimdars lepojas, ka tā vietā Latvija ir tālu tikusi ar balsošanas rezultātu automatizētu noteikšanu. Par šo projektu atzinīgus vārdus Cimdars esot dzirdējis, piemēram, no kādas lielas Spānijas IT kompānijas, kura sevišķi uzsvērusi, ka mūsu ieviestais vēlēšanu zīmju skenēšanas projekts ir "zemo izmaksu projekts", jo tiek izmantotas nevis speciālas iekārtas, bet parastā biroja tehnika. Šis projekts dod iespēju elektroniskā vidē apskatīt katra vēlēšanu iecirkņa katru vēlēšanu zīmi un pārliecināties, kā iecirkņa komisija ir interpretējusi un līdzskaitījusi katru plusu vai svītrojumu, ko izdarījis vēlētājs.

Pateicoties šim produktam, var līdz minimumam samazināt iecirkņu komisiju darbinieku iespēju kļūdīties, sajaukt ailes balsu skaitīšanas protokolā, kurā to ir vairāk nekā 1000. Lai visas ailes aizpildītu ar roku, ir jāpatērē vairāk nekā stunda. Vēlētājiem nav jāmaina savas iemaņas un paradumi, jo vēlēšanu zīme tiek aizpildīta tāpat kā līdz šim.

Kad visos vēlēšanu iecirkņos tiks lietota skenēšana, Latvija būs pirmā un, iespējams, kādu laiku vienīgā valsts, kurā uzreiz varēs pateikt, cik vēlēšanās piedalījās sievietes, cik vīrieši, kuras vecuma grupas ir aktīvākās balsotājas, sacīja Cimdars, piebilstot, ka tad, iespējams, varēs apgāzt mītu par jauniešu kūtrumu. Vēlētājs arī varēšot noskaidrot, vai ir līdzskaitīts viņa balsojums gadījumā, ja viņš pats nav varējis piedalīties balsošanā, bet ir radušās aizdomas, ka viņa vietā tomēr kāds varētu būt nobalsojis. Izdarot pieprasījumu, viņš to varēšot noskaidrot.

Tomēr CVK necenšas noteikt, ka visos vēlēšanu iecirkņos obligāti jālieto biļetenu skenēšana, jo tas varētu radīt lieku pretestību. "Cilvēkiem pašiem jānovērtē projekta priekšrocības un jāvēlas to lietot," uzskata Cimdars.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas