Groza likumu "Par tiesu varu", spriedumi būs jāpublicē internetā

No 1. septembra tiesām visi atklātajās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par tiesu varu".  Vienlaikus tie paredz arī palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, kā arī uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu un līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne iepriekš uzsēra, ka šie likuma grozījumi ir būtisks solis, lai uzlabotu tiesu darba caurspīdīgumu un efektivitāti. Tāpat tiesnešus rūpēties par spriedumu kvalitāti motivēs prasība no šī gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtos tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās un Ministru kabineta noteiktajā apjomā arī tiesas lēmumus, norāda komisijas priekšsēdētāja. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti.

Pašlaik internetā obligāti jāpublicē tikai administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas tiesas iniciatīvas.

Izmaiņas likumā iezīmē arī pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu "tīrajās" tiesu instancēs ― visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa skata apgabaltiesā, apelācijas kārtībā – attiecīgā Augstākās tiesas (AT) tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā - AT Senāts.

Likuma grozījumi mainīs arī AT struktūru un kompetenci. Līdz 2017.gadam tiks likvidēta AT Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta, savukārt Senāta vietā lietas kā kasācijas instance turpinās skatīt AT trīs nozaru departamenti, kas iztiesās krimināllietas, civillietas un administratīvās lietas.

Ņemot vērā lietu uzkrājumu AT, pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu „tīrajās” tiesu instancēs krimināllietās plānots īstenot līdz 2014.gada beigām, bet civillietās – 2016.gada beigām – līdz tiks izskatītas visas līdzšinējā kārtībā uzsāktās lietas. Uzkrāto lietu izskatīšanai otrajā instancē AT uz noteiktu laiku tiek saglabātas arī Civillietu un Krimināllietu tiesu palātas.

Tāpat grozījumi paplašina rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja funkcijas un pilnvaras. Tiesas priekšsēdētājs organizēs tiesas darbu, veicinās vienotu tiesu praksi, nodrošinās tiesas darba atklātumu, uzraudzīs tiesas darbinieku darba kvalitāti un veicinās profesionālās ētikas ievērošanu.

Likums tiesas priekšsēdētāju arī pilnvaros uzdot tiesnesim noteiktos termiņos veikt procesuālās darbības vai pārdalīt lietas starp tiesnešiem gadījumos, kad tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās darbības, lai izskatītu lietu saprātīgo termiņos.

Likuma grozījumi arī nosaka tiesnešiem vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu. Turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesis amatu varēs pildīt līdz 70 gadu vecumam. Vienlaikus paredzēts, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā par diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Savukārt pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas tiesnesim vairs netiek paredzēta iespēja turpināt skatīt iesāktās lietas.

Ja pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai arī viņš ieguvis kriminālprocesā procesuālo statusu „persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību” un viņš atstādināts no amata, ar viņa piekrišanu tiesnesi varēs norīkot darbā citā amatā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, izmaksājot noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekritīs, viņam atstādināšanas laikā izmaksās minimālo mēnešalgu. Ja disciplinārlieta būs ierosināta nepamatoti vai tiesnesis tiks attaisnots, viņam atgriezīs neizmaksāto algu un piemaksas par visu atstādināšanas laiku.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas