Grib lētāku pārtiku

Normunds Grostiņš pērn 13. augustā sabiedrības līdzdalības virtuālajā platformā "Manabalss.lv" izveidoja jaunu iniciatīvu – noteikt pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai. Līdz gada beigām to bija parakstījuši gandrīz 11 tūkstoši pilsoņu, un tas nozīmē, ka par šo iniciatīvu būs jālemj Saeimai.

Labklājības ministrijas mājaslapā ministrijas misija definēta kā "stabilizēt cilvēka stāvokli sociālā riska situācijā, mazināt sociālā riska iestāšanās iespējas, veicinot godīgas darba tiesiskās attiecības, veselīgus un drošus darba apstākļus, dzimumu līdztiesību, tādējādi radot iespējas ikvienam cilvēkam pašam nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti konkrētā situācijā". Lai arī PVN samazināšana pārtikai sasaucas gan ar "mazināt sociālā riska iestāšanās iespējas", gan ar pašu ministrijas nosaukumu – labklājību, ministrija attiecīgus priekšlikumus nav iesniegusi ne Finanšu ministrijai, ne Demogrāfisko lietu padomē, kur šāds priekšlikums vispār nav saņemts ne no viena dalībnieka.

"Nodokļu politikas īstenošana ir Finanšu ministrijas ziņā," atbildē pamatoja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupce. Pēc īpaša papildu lūguma tika sagatavots arī labklājības ministres Ilzes Viņķeles viedoklis: "Kā jau iepriekš tika norādīts, šis ir nodokļu politikas jautājums. Priekšlikumu par PVN samazināšanu pārtikai Labklājības ministrija nav sniegusi, jo, samazinot PVN pārtikai, tas nebūtu mērķēts atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem, bet gan attiektos uz visiem, arī turīgajiem, kas automātiski nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Bez tam šāda PVN samazināšana pārtikai būtu sarežģīti administrējama."

Līdzīgu viedokli – ja nav, lai nav nevienam – pauž Finanšu ministrijas Komunikācijas daļas vadītājs Aleksis Jarockis: "Samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids mazāk turīgo iedzīvotāju atbalstam, un šo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazināto likmju piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus (saņem mazākus rēķinus), kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Līdz ar to Finanšu ministrija uzskata, ka šobrīd jāvirza tādi pasākumi, kas nodrošina nodokļu sloga pārdali no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem (tajā skaitā PVN), tādā veidā atbilstošāk atbalstot mazturīgos iedzīvotājus. Ņemot vērā pašreizējās valsts budžeta iespējas, Finanšu ministrija ir negatīvi noskaņota pret PVN likmju samazināšanu kādām konkrētām preču vai pakalpojumu grupām."

Vēstules ar lūgumu paust frakcijas viedokli par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikas produktiem pērn oktobra beigās tika izsūtītas visu Saeimas frakciju vadītājiem. Atbildi sniedza tikai Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis un “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Atbilde joprojām nav saņemta no "Saskaņas centra" Jāņa Urbanoviča, Reformu partijas Valda Zatlera un Zaļo un zemnieku savienības Augusta Brigmaņa.

Kā raksta E. Cilinskis, NA uzskatīja par labāku risinājumu samazināt PVN likmi pārtikai pagājušajā gadā, kad par to neizdevās pārliecināt koalīciju un par vienu procentu tika samazināta PVN pamatlikme. NA arī šobrīd uzskata PVN likmes samazināšanu noteiktiem pārtikas produktiem kā vienu no iespējamiem risinājumiem, kas kompensētu potenciālo cenu celšanos eiro ieviešanas gadījumā un vienlaikus būtu pasākums sociālās nevienlīdzības kaut nelielai mazināšanai.

"Nebūtu lietderīgi noteikt daudzas dažādas PVN likmes, tamdēļ samazinātajai likmei būtu jābūt 12 procentiem, bet par to, uz kādām pārtikas produktu grupām tā attiecināma, varētu diskutēt, pavisam noteikti pazeminātā PVN likme nav attiecināma uz tādām preču grupām kā alkoholiskie dzērieni, kafija u.tml." E. Cilinskis min arī pretargumentus pazeminātai PVN likmei: to grūti administrēt, tā attieksies uz visiem pircējiem, nevis tikai trūcīgajiem.

Skaidrojot, ka, viņuprāt, PVN samazinātās likmes nav efektīvs risinājums ne ražotāju, ne patērētāju atbalstam, Finanšu ministrija atsaucas arī uz Eiropas Komisijas rekomendācijām – Latvijai nodokļu slogs esot jānovirza no darbaspēka nodokļiem uz patēriņu, īpašumiem, dabas un citu resursu izmantošanu. Formāli vērtējot, PVN ir patēriņa nodoklis un Latvija ir uzsākusi darbaspēka nodokļu reformu, jau šogad iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināts par vienu procentu – no 25 uz 24 procentiem.

"Ka pie mums varētu vispār atcelt PVN pārtikas pamatproduktiem – es neesmu tik optimistiska, bet samazināt vajag noteikti, par to nav šaubu. Šādam lēmumam jābūt, lai dotu cerību un motivāciju strādāt tālāk – lai var redzēt, ka valdība nāk pretī un samazina izdevumus, rūpējas par sabiedrību, nevis strādā pati priekš sevis. Pats galvenais šajā gadījumā – iniciatīva ir nākusi no tautas," uzskata Pārtikas bankas projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle. Situācijā, kad gandrīz puse iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, šādam lēmumam būtu liela nozīme. "Nevajag tik ļoti dalīt trūcīgos un turīgos, visi esam cilvēki, un mums visiem jāēd," piebilst A. Kraukle.

Plašāk "Kursas Laikā"!

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas