Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Gaismas pils" celtniecības atbalstītāju skaits sasniedzis zemāko līmeni kopš 1998.gada

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb "Gaismas pils" celtniecības atbalstītāju skaits sasniedzis zemāko līmeni kopš 1998.gada, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktā aptauja.

Saskaņā ar SKDS šā gada aprīlī veiktās aptaujas datiem tikai 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jaunās bibliotēkas celtniecība tuvākajā laikā ir nepieciešama, bet 57% ir pretējās domās. 2007.gada aprīlī bibliotēkas celtniecību tuvākajā laikā atbalstīja 40% Latvijas iedzīvotāju.

Viedoklim, ka jaunās valsts bibliotēkas celtniecība tuvākajā laikā ir nepieciešama, pilnībā piekrīt 12,5%, drīzāk piekrīt 21%, pilnīgi nepiekrīt 28,2%, drīzāk nepiekrīt 28,2%, bet nespēj formulēt savu attieksmi 10,1% aptaujas dalībnieku.

Būtiski atšķiras dažādu vecumgrupu uzskati: ja no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 45% izteica atbalstu bibliotēkas celtniecībai, tad no respondentiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to minēja tikai 26%. Atbalstu bibliotēkas celšanai tuvākajā laikā pauda 43% latviešu, savukārt cittautiešu vidū atbalstu pauda tikai 22%.

Biežāk nekā caurmērā "Gaismas pils" celtniecību atbalsta respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, latvieši, valsts sektorā strādājošie, kā arī Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie.

Savukārt to, ka neatbalsta bibliotēkas celtniecību, biežāk nekā caurmērā norāda iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, citu tautību pārstāvji, kā arī Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.

"Jaunākie sabiedriskās domas pētījumi par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai apliecina, ka ēkas nepieciešamību un tās sniegtos ieguvumus ilgtermiņā izprot jaunākās paaudzes cilvēki, tāpat atbalsts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam saglabājas latviešu vidū," aģentūrai LETA apgalvoja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Jaunāko socioloģisko pētījumu kopējais rezultāts, kas uzrāda sabiedrības atbalsta samazināšanos, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, pēc Bīviņas domām, ir vērtējams kā likumsakarīgs, jo publiskajā telpā patlaban ir izteikta fokusēšanās vienīgi uz bibliotēkas būvniecības izmaksām, nevis tās pozitīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību nākotnē. Sabiedrības viedokli par "Gaismas pils" projekta vērtību un nozīmi būtiski ietekmē arī krievu valodā iznākošās preses izteikti negatīvā nostāja pret projektu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļas arhīvos atrodamās ziņas liecinot, ka 20.gadsimta 30.gados, kad tika būvēts Brīvības piemineklis, arī šī projekta oponenti rosināja plašas diskusijas par objekta lietderību un nepieciešamību, kas veicināja tā atbalstītāju skaita izteiktu samazināšanos tieši pirms būvdarbu uzsākšanas, taču pašlaik Brīvības piemineklis ir Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbols.

Īstenojot "Gaismas pils" projektu, būtiskākie apsvērumi esot tā funkcionālā nepieciešamība, jo LNB krājums patlaban ir izvietots astoņās, bibliotēkas funkcijai nepiemērotās telpās, kā arī projekta ekonomiskā atdeve, ko atzinuši kā Latvijas, tā ārvalstu ekonomikas eksperti un uzņēmēji, un par ko liecina arī citu valstu pieredze pēc šāda mēroga projektu īstenošanas.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas