Finanšu ministrs: Gada svarīgākais notikums ir lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā 2

Ekonomikā gada svarīgākais notikums ir lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V). Kā nozīmīgu veikumu viņš min arī nodokļu samazināšanu.

Ministrs vērtē, ka Latvijas ekonomikai šis ir bijis ļoti labs gads. Latvijas sasniegumus jau šogad novērtēja finanšu tirgus puses, visām lielākajām kredītreitinga aģentūrām palielinot Latvijas kredītreitingu par vismaz vienu pakāpi.

"Gada svarīgākais notikums ekonomikā noteikti ir vasarā pieņemtais pozitīvais lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Šis ir gan apliecinājums Latvijas veiksmīgajai krīzes pārvarēšanai, gan būtisks priekšnoteikums turpmākajai ekonomikas attīstībai. Eiro ieviešana ļaus piesaistīt vairāk investīciju un veicinās eksporta pieaugumu, kas ļaus sasniegt straujākus izaugsmes tempus un ātrāku labklājības pieaugumu," paziņojumā medijiem uzsver finanšu ministrs Vilks.

Papildus eiro ieviešanai šogad ir turpināta nodokļu samazināšana. Gada sākumā tika samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 25% uz 24%, kā arī palielināts atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu. Nodokļu samazināšana turpināta, arī gatavojot 2014.gada budžetu, un no nākamā gada paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi līdz 10,5%, kā arī palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 75 eiro jeb 52,71 latam un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 165 eiro jeb 115,96 latiem. Šie pasākumi vērsti ne tikai uz nodokļu sloga mazināšanu, bet arī uz nevienlīdzības mazināšanu, skaidro finanšu ministrs.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izaugsme šogad gan kļuvusi nedaudz mērenāka, taču jau diezgan droši var apgalvot, ka trešo gadu pēc kārtas Latvija būs straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES) un iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā kopumā varētu palielināties par 4,2%. Pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP audzis par 4,2%, ko noteicis iekšējais pieprasījums, kamēr eksporta pieauguma tempi šajā ceturksnī bija negatīvi. Šāda situācija gan pamatā saistīta ar "Liepājas metalurga" nedienām un tranzīta samazinājumu šā gada vidū. Sagaidāms, ka ar nākamā gada sākumu ekonomikas modelis atkal mainīsies un izaugsme kļūs sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, domā ministrs.

Aplūkojot budžeta situāciju 2013.gadā, Vilks atzīmē, ka kopumā pozitīvās tendences turpinās - nodokļu ieņēmumu izpilde ir labāka, nekā plānots, un tas ļāva šogad sistemātiski uzkrāt pārpalikumu kopbudžetā līdz pat oktobra beigām. Vienpadsmit mēnešos saglabājies stabils kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugums - 6,3%. Lielākais ieņēmumu pieaugums bija vērojams darbaspēka nodokļiem un pievienotās vērtības nodoklim, kas ir rezultāts gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumam, gan noturīgam iekšējam patēriņam jeb tendencei šos ienākumus tērēt. Taču uzmanīgi jāseko tendencei, kad tēriņu pieauguma temps pārsniedz ieņēmumu pieauguma tempu, kā tas desmit mēnešos ir vērojams valsts pamatbudžetā, vērtējot izdevumus pamatfunkcijām. Vēl izteiktāka šī tendence ir pašvaldību budžetos, tāpēc ir sagaidāma atbildīga rīcība, lai gada nogalē izdevumus tērētu saprātīgāk.

Pateicoties labākiem ieņēmumiem, nekā plānots, Finanšu ministrijas speciālistu pašreizējais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficīta līmenim saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ir 1,5% no IKP 2013.gadā. Neskatoties uz papildus veiktajām apropriācijām gada pēdējos mēnešos, atsevišķās izdevumu pozīcijās gada plāns tomēr netiks sasniegts, kas arī ļauj cerēt uz mazāku budžeta deficītu gadā kopumā, nekā prognozēts iepriekš vasarā, veidojot 2014.gada budžetu.

Stabils darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazinājums un ekonomiskās situācijas uzlabošanās ES ļauj prognozēt, ka arī 2014.gadā IKP palielināsies par 4,2%, savukārt vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,9% apmērā no IKP. Protams, saglabājas virkne risku, kas var ietekmēt izaugsmes tempus nākamajā gadā. Piemēram, nelielas bažas saistāmas ar izaugsmes tempu samazinājumu kaimiņvalstīs, kas vienlaikus ir arī Latvijas galvenās tirdzniecības partnervalstis. Tomēr līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos ES ārējās vides riski Latvijas ekonomikai ir mazinājušies, un arī nākamgad Latvijai vajadzētu būt vienai no straujāk augošajām ekonomikām ES, prognozē finanšu ministrs.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Latvijas ziņas