Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Efektīvai pašvaldību reformas īstenošanai nepieciešams atjaunot aptuveni 800 kilometrus vietējo autoceļu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar sadarbības partneriem identificējusi aptuveni 800 kilometrus valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas efektīvai īstenošanai, teikts ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā.

Kopumā visu ceļa posmu atjaunošanai nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro, vēsta LETA.

Informatīvajā ziņojumā VARAM norāda, ka, lai pēc pašvaldību reformas nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādējādi nodrošinot gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo transporta infrastruktūras stāvoklis.

Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad arī turpmākā autoceļu attīstība īstenojama kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Šī gada jūlijā VARAM Finanšu ministrijā iesniegusi aprēķinus par reformas īstenošanai nepieciešamajiem izdevumiem, vienlaikus pieprasot arī finansējumu valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai.

Saskaņā ar likumu, vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, ciemiem, citiem valsts autoceļiem, kā arī novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes.

Indikatīvajos aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti, izmantojot tādus kritērijus kā autoceļa seguma stāvoklis, vidējā diennakts satiksmes intensitāte, kā arī funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām. Tāpat ņemta vērā šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc reformas.

"Izmantojot iepriekš minētos kritērijus, identificēti aptuveni 800 kilometri valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai," norāda VARAM.

Kopumā šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro, kas, kā norāda ministrija, būtu sabalansējams ar vidēja termiņa valsts budžeta iespējām, ja 2021.gadā šim mērķim tiktu atvēlēti 74,8 miljoni eiro, 2022.gadā - 123,8 miljoni eiro un 2023.gadā - 101,4 miljoni eiro.

Indikatīvais nepieciešamais finansējums noteikts, ievērojot, ka aptuvenās vidējās viena kilometra izmaksas šo ceļu pārbūvei un atjaunošanai ir 375 000 eiro, ņemot vērā "Latvijas Valsts ceļi" sniegto informāciju par izmaksu aprēķiniem.

Ņemot vērā, ka VARAM iesniegtais finansējuma pieprasījums reformas veikšanai ir atbalstīts, izņemot autoceļu atjaunošanai lūgto naudu, VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju plāno izstrādāt jaunu pieprasījumu 2021.-2023.gadam un iesniegt to atbildīgajām institūcijām 2021.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ja finansējums tiks piešķirts, VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, "Latvijas Valsts ceļi", plānošanas reģioniem un Latvijas Pašvaldību savienību sagatavos aktuālu sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo vietējo autoceļu posmiem.

Tā kā ieguldījumi ir plānoti valsts īpašumā esošajos autoceļu posmos, plānots, ka finansējuma saņēmējs būs Satiksmes ministrija, paredzot finansējumu jaunā programmā.

Savukārt "Latvijas Valsts ceļi", saskaņā ar VARAM vadībā sagatavoto aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu posmiem, Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā veiks piešķirtā finansējuma administrēšanu, iepirkumu organizēšanu, kā arī būvniecības programmas vadību un būvniecības uzraudzību.

Ministrija skaidro, ka iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem ir cieši saistīta ar darba iespējām tajos. Ņemot vērā Rīgas pilsētas nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, tā ir būtisks darba devējs jebkurai no Latvijas pašvaldībām un ministrija aplēsusi, ka tikai 38% iedzīvotāju ir darba iespējas savā pašvaldībā un vidēji 33% iedzīvotāju no jebkuras pašvaldības strādā Rīgā.

Vienlaikus ir 33 pašvaldības, kurās ir būtiski augstākas darba iespējas un ikdienas migrācija uz tām, proti, 14 pašvaldībās darba iespējas ir vismaz 50% saviem pašvaldības iedzīvotājiem, bet

19 pašvaldības, lai arī nodrošina darba iespējas 30% līdz 49% saviem pašvaldības iedzīvotājiem, vienlaikus ir būtiski darba devēji arī kaimiņu pašvaldībām.

Līdz ar to būtiska alternatīva emigrācijai no reģioniem var būt laba attīstības centru sasniedzamība reģiona robežās, uzskata VARAM.

Kā liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" dati, 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5% valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī.

Savukārt valsts reģionālie autoceļi ar melno segumu sliktā stāvoklī ir 39,6% gadījumu, bet valsts reģionālie autoceļi ar grants segumu - 58,9% gadījumu.

Savukārt pēc Latvijas Pašvaldību savienības vērtējuma sliktā stāvoklī ir ap 50% pašvaldību autoceļu.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas