Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

E-prasmju nedēļā šogad iesaistīti 2500 Latvijas iedzīvotāju, kas līdz šim nav izmantojuši datoru un internetu

E-prasmju nedēļā šogad iesaistīti 2500 Latvijas iedzīvotāji, kas līdz šim nav izmantojuši datoru un internetu, piektdien seminārā diskusijā "E-prasmīga sabiedrība - ieguldījums informācijas sabiedrības nākotnē" pastāstīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (LIKTA) asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Saskaņā ar pašreizējiem datiem iedzīvotāju aktivitātes ziņā Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropas valstu vidū - līdz šim dažādos pasākumos Latvijā piedalījušies 37,4 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc Jākobsones teiktā, pērn šajos pasākumos piedalījās aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju.

Viņa sacīja, ka E-prasmju nedēļas pasākumos Latvijā vairāk iesaistījušās sievietes, turpretī Eiropā situācija ir pretēja un sievietes tajos piedalās mazāk.

Kopumā Latvijā notikuši vairāk nekā 700 pasākumu, kas vērsti uz e-prasmju popularizēšanu. Liela iedzīvotāju interese ir par valsts pakalpojumu izmantošanu, īpaši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko deklarēšanās sistēmu, tautas skaitīšanu internetā, datorapmācību, kā arī dažādiem interneta konkursiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma seminārā vērsa uzmanību, ka vismaz 30% Latvijas iedzīvotāju nekad nav lietojuši datoru un internetu un, ja E-prasmju nedēļa būs palīdzējusi to sākt lietot kaut vienam cilvēkam, tas būs liels ieguvums.

Eiropas Komisijas (EK) Informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektorāta pārstāvis Pauls Timmers savukārt norādīja, ka ikvienam eiropietim patlaban jābūt ar digitālām prasmēm un īpaša loma to izplatībai ir Eiropas Digitālajai programmai.

Viņš klāstīja, ka digitālās Eiropas izveidošanā būtiska loma ir platjoslas interneta izplatībai, dažādu e-pakalpojumu savietojamībai, e-pārvaldei.

Timmers minēja, ka e-pakalpojumiem ir jābūt visiem pieejamiem un viegli saprotamiem. Turklāt, ņemot vērā Eiropas demogrāfisko situāciju, iedzīvotāju novecošanos, jādomā, kā e-prasmes attīstīt vecāka gada gājuma iedzīvotājiem.

VARAM E-pakalpojumu nodaļas direktors Gatis Ozols savukārt pavēstīja, ka Latvijā nav vienas institūcijas, kas būtu atbildīga par e-lietām, - ar to saistītas vairākas institūcijas, kas savā starpā sadarbojas.

Runājot par e-pārvaldi un e-pakalpojumiem, Ozols atzina, ka svarīgi strādāt pie tā, lai attīstītu e-pakalpojumus valsts pārvaldē, lai tie būtu efektīvi un ļautu ietaupīt līdzekļus, taču vienlaikus jāattīsta arī iedzīvotāju digitālās iemaņas, kā arī jāinformē sabiedrība par pieejamajiem e-pakalpojumiem.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Latvijā norit "E-prasmju nedēļa 2011", kuras laikā norit dažādi pasākumi, kas vērsti uz iedzīvotāju e-prasmju attīstīšanu. E-prasmju nedēļa beigsies sestdien, 5.martā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas