Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Četri politiķi un pieci laucinieki - TV ziņu raidījuma džentlmeņa komplekts

Drīzumā varētu tikt stingrāk regulēts sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumu saturs. Piemēram, varētu būt noteikts, ka vienā ziņu izlaidumā drīkst rādīt tikai četrus politiķus, piecus lauku iedzīvotājus un sešus citus iedzīvotājus, atspoguļojot viņu viedokļus, kuri nedrīkstēs būt identiski par vienu problēmu.

Ar šādu paziņojumu diskusijā «Latvijas mediju telpa. Demokrātiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts principu stiprināšana» nāca klajā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns.

Tāpat viņš ieteica diskusijas dalībniekiem, kas nav apmierināti ar sabiedrisko mediju darbību, rakstīt sūdzības to vadībai, jo NEPLP locekļiem neesot tiesību pēc savas iniciatīvas iejaukties to darbībā. Jāpiebilst, ka diskusijas dalībnieki izteica pretenzijas par, viņuprāt nekvalitatīvo Latvijas televīzijas (LTV) raidījumu saturu. Nacionālās apveinības diskusijas dalībnieki pauda, ka, viņuprāt,  LTV pārāk lielu uzmanību velta, piemēram, homoseksuālisma problēmām, alternatīviem ģimenes modeļiem, bet novārtā tiek atstātas tradicionālās ģimenes vērtības un tradicionālā latviešu kultūra. Konkrēti pārmetumi LTV tika izteikti arī par nevēlēšanos atspoguļot tādas nacionālas, patriotiskas akcijas kā lāpu gājieni un studentu korporāciju gājieni valsts svētkos.

Tiesa gan, nākamajā dienā pēc diskusijas D. Mjartāns noliedza, ka sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumu saturs drīzumā tiks stingrāk regulēts un apgalvoja, ka viņa teiktais ir neprecīzi interpretēts. Viņš atzina, ka diskusijas laikā skaidrojis, kā panākt viedokļu daudzveidību sabiedriskā medija saturā un iepazīstināja klātesošos ar Skandināvijas modeli, kas paredz, ka sabiedriskajā medijā varētu tikt ieviesta sistēma, kas ļautu monitorēt, lai dažādas sabiedrības grupas tiktu līdzvērtīgi pārstāvētas medija saturā, raksta Diena.lv. «Tas novērstu politiķu pārstāvniecību, kas bieži vien ir lielāka, nekā skatītājs vēlētos, lai tiktu nodrošināts, ka mazpilsētu, lauku reģionos dzīvojošie iedzīvotāji izsakās par konkrēto tēmu, lai būtu arī mazākumtautības un lai šie cilvēki varētu par kādu tēmu izteikties proporcionāli,» skidroja D. Mjartāns.

Arī NEPLP loceklis Gints Grūbe atzina, ka padome nekad nav lēmusi par Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta kontroli. «Sabiedriskā medija koncepcijā ir pieminēts Zviedrijas sabiedriskā medija modelis, taču, kā jau minēja D. Martjāns, modelis neparedz kādas uzraugošas institūcijas veiktu monitoringu, bet gan pašas raidorganizācijas iekšējas kontroles mehānismu viedokļu daudzveidības nodrošināšanai,» pauda G. Grūbe.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas