"Ceļu, tiltu būvnieks", norādot uz "Palink" precedentu, lūdz amatpersonas steidzami rast risinājumu saistībā ar uzņēmuma apķīlātajiem kontiem

Kopš uzņēmuma "Ceļu, tiltu būvnieks" kontu apķīlāšanas 862 000 latu apmērā pagājušas 70 dienas, taču joprojām nav panākta pozitīva lietas virzība, lai netiktu paralizēta uzņēmuma darbība un pēc iespējas operatīvāk tiktu nozīmēta uzņēmuma blakus sūdzības izskatīšana Augstākajā tiesā (AT) par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

"Ceļu, tiltu būvnieks" nosūtījis vēstuli AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot izvērtēt esošo situāciju un rast pieņemamu, uzņēmējdarbību neparalizējošu risinājumu - pēc iespējas drīzāku tiesas sēdes nozīmēšanu un lietas atrisināšanu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis.

Katra diena uzņēmumam rada ievērojamus zaudējumus, kas var novest pie kompānijas maksātnespējas un 200 darbavietu likvidēšanas, norādīja Zvirbulis.

"Vietējie uzņēmumi un nodokļu maksātāji netiek aizsargāti. Izpildvara un tiesu vara demonstrē klaju nevienlīdzību attieksmē pret vietējā kapitāla uzņēmumiem un ārvalstu investoriem. Ja pirms gada "Palink" maksātnespējas lietā nekavējoši iesaistījās visas augstākās amatpersonas, sākot no premjera līdz ģenerālprokuroram un AT priekšsēdim, tad līdzīga precedenta gadījumā attiecībā uz pašmāju uzņēmumu amatpersonas nav gatavas pakustināt pat mazo pirkstiņu," norādīja Zvirbulis.

"Var jau aizbildināties ar lozungu "Viens likums - viena taisnība visiem", lietu izskatīšana tiks nozīmēta rindas kārtībā tuvākā pusgada vai gada laikā. Taču akūtos pacientus parasti nenosēdina rindas galā, labi apzinoties, ka līdz ārsta apskatei pacients būs jau miris. "Palink" gadījumā amatpersonām tas bija pašsaprotami. Kāpēc pašmāju uzņēmuma gadījumā amatpersonu rīcība ir diametrāli pretēja?" retoriski vaicā Zvirbulis.

Jau ziņots, ka "Ceļu, tiltu būvnieka" darbība ir paralizēta kopš pagājušā gada rudens. Civiltiesiska strīda rezultātā Kurzemes apgabaltiesa uz Saldus novada pašvaldības pieteikuma pamata 2012.gada 14.novembrī lēma par uzņēmuma kontu apķīlāšanu 862 000 latu apmērā. Lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir pārsūdzēts AT Civillietu tiesu palātā, bet blakus sūdzības izskatīšana tiesā joprojām nav nozīmēta.

Lai gan kompānijas pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz trīs miljonus latu bez kredītiem, apķīlājumiem vai cita veida apgrūtinājumiem, bet kopējā aktīvu vērtība sastāda deviņus miljonus latu, tiesa prasības nodrošinājumam izvēlējās tieši kontu apķīlāšanu, norādīja Zvirbulis.

Saldus novada pašvaldība Kurzemes apgabaltiesā cēla prasību pret SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" saistībā ar 862 155 latu zaudējumiem, kurus ir nodarījusi, pēc pašvaldības domām, uzņēmēja tīši negodprātīga rīcība, vienpusēji bez jebkāda līgumiska vai likumiska pamata atsakoties pildīt 2010.gada 18.martā noslēgtā līguma saistības par Robežu ielas rekonstrukciju Saldus pilsētā.

2010.gadā uzņēmums ieguva Saldus novada pašvaldības pasūtījumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā par 820 955 latiem.

"Ceļu, tiltu būvnieka" piedāvājums bija lētākais no deviņiem piedāvājumiem. Neskatoties uz to, ka pašvaldība šaubījās par piedāvājuma pamatotību, Iepirkuma uzraudzības birojs (IUB) lēma citādāk un pašvaldībai līgums ar "Ceļu, tiltu būvnieku" bija jāslēdz, iepriekš norādīja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse).

"Būvdarbi nebija pat pusē, kad uzņēmējs pieprasīja palielināt finansējuma apjomu par 43,2% no kopējās līguma summas, aizbildinoties ar būvdarbu sadārdzinājumu un norādot, ka līguma izpilde par iepriekš nolīgtajām cenām aizkavētajā daļā vairs nav iespējama un pārtrauc darbu veikšanu būvobjektā līdz brīdim, kamēr puses vienosies par grozījumiem līgumā," informēja Rassa.

Pušu starpā noslēgtais līgums un iepirkumu regulējošie normatīvie akti nepieļāva palielināt finansējumu atlikušajiem būvdarbiem.

Uzņēmuma ilgstoša izvairīšanās atsākt būvdarbus tika izmantota kā līdzeklis, lai piespiestu pašvaldību pārskatīt atklāta konkursa rezultātā noslēgtā līguma būtiskāko noteikumu - līgumcenu sākotnēji paredzētajiem darbiem, norādīja pašvaldības vadītāja.

Turklāt būvdarbu apturēšana radījusi būtiskus draudus tam, ka pašvaldība nespēs izpildīt savas saistības pret Valsts reģionālās attīstības aģentūru, ko paredzēja 2009.gada 23.martā noslēgtā vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu. Saskaņā ar šo vienošanos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tiek apmaksāti 83,07% no līguma kopējās summas ar nosacījumu, ka visi līgumā paredzētie būvdarbi jāpabeidz līdz 2011.gada 30.augustam, bet jebkurā gadījumā - ne vēlāk kā trīs gadu laikā no vienošanās noslēgšanas datuma.

Par uzņēmēja pieprasīto papildu finansējumu pašvaldība ziņoja projekta finansētājiem - Valsts reģionālās attīstības aģentūrai. Arī aģentūra norādīja, ka jebkādas izmaiņas līgumā ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, un aicināja pašvaldību nodrošināt "zaudējumu piedziņu, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu un maksimāli samazinātu pašvaldībai radītos zaudējumus". Līdzīga satura atbilde tikusi saņemta arī no Iepirkumu uzraudzības biroja.

"Par prettiesisku cenu palielinājuma pieprasīšanu it kā "saistībā ar izejmateriālu sadārdzinājumu" Liepājas pašvaldības uzņēmumam un smagiem pārkāpumiem konkurences jomā jau konstatēta SIA "Ceļu tiltu būvnieks" vaina ar LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu," informēja Rassa.

Kompānijas vadība uzsver, ka tiesas lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts, balstoties uz pašvaldības nekompetenci un apzināti sagrozītiem faktiem, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību un apdraudot vairāk nekā 200 darba vietu.

"Šis ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pašvaldības personā apzināti vēlas iznīcināt stabilu un augošu uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un 14 gadu garumā godprātīgi pildījis savas saistības gan pret valsti, gan klientiem un uzņēmuma darbiniekiem," iepriekš norādīja "Ceļu, tiltu būvnieka" valdes priekšsēdētājs Zvirbulis.

Uzņēmums "Ceļu, tiltu būvnieks" dibināts 1998.gadā un 14 gadu laikā veiksmīgi attīstījis komercdarbību būvniecības un asfaltbetona ražošanas jomās. Uzņēmuma neto apgrozījums no trim miljoniem latu 2010.gadā divkāršojies līdz 6,4 miljoniem latu 2011.gadā, savukārt 2012.gada 11 mēnešos neto apgrozījums bija 6,24 miljoni latu. "Ceļu, tiltu būvnieks" ir lielais nodokļu maksātājs - no 2010.līdz 2012.gadam valstij nomaksāto nodokļu un nodevu apjoms sastāda 2,82 miljonus latu.

Pēdējo trīs gadu laikā lielākie uzņēmuma realizētie projekti saistīti ar vairāku Kurzemes pašvaldību, kā arī valsts un privāto komersantu būvprojektu īstenošanu - Liepājas cukura rūpnīcas demontāžu, Liepājas ielu apgaismojuma sistēmas modernizāciju un ielu rekonstrukciju, Ventspils Sarkanmuižas dambja seguma remontu un valsts 1.šķiras autoceļa P108 Zvaigžņu ielas posma rekonstrukciju, Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtīto Dzintaru un Talsu ielas rekonstrukciju, SIA "Binders" pasūtīto Zirņu un Ganību ielas rekonstrukciju un citiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas