Ceļā no Liepājas uz Aglonu - gan jauni, gan veci svētceļnieki

Svētceļnieki no visas Latvijas jau uzsākuši savu gājienu līdz Aglonas bazilikai, kur nākamsestdien tiks atzīmēti Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Tie ir vieni no katoļticīgo lielākajiem un ievērojamākajiem svētkiem. Cilvēki visdažādākajā vecumā gājienā dodas, lai rastu atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, tāpat, lai atrastu arī jaunus draugus. 50 cilvēku grupa no Liepājas ir ceļā jau gandrīz divas nedēļas.

Ap plkst.14 svētceļnieki beiguši pusdienot pie Kurmenes Katoļu baznīcas, kur ieturēta pauze, nu jau gandrīz divu nedēļu garajā ceļā no Liepājas uz Aglonu. Kopā viņi ir 50 – tostarp arī gados vecāki cilvēki un mazi bērni. Citi vēl apskata baznīcu, daži līmē plāksterus uz noberztajām kājām, bet vēl citi novāc pēdējos pusdienu traukus.

"Ko es daru? Es saiņoju savus pusdienu trauciņus, lieku kastē iekšā, lai dotos uz baznīcu, jo pēc minūtēm desmit mēs dosimies ceļā. Tagad bija pusdienas," stāsta Edgars, kurš svētceļojumā devies kopā ar draugiem un ģimeni, kājām ceļu no Liepājas līdz Aglonai mēro jau septīto reizi.

Par svelmi un teju trīsdesmit grādu lielo karstumu Edgars nesūdzas, bet gan priecājas, ka vairs nelīst lietus. Laikā, kad izgājuši no Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles, vairākas dienas un naktis mirkuši lietū, viņš uzskata, ka ne fiziskā slodze sagādā ceļiniekiem lielākās bēdas.

"Katram jau ir savas grūtības ceļā, jo katrs nāk ar kaut kādu savu varbūt jautājumu neatrisinātu vai kādu lūgumu, nu teiksim tā, uz ko viņš cer šajā ceļojumā atrast atbildi. Bieži vien šis meklējums ir vairāk tāds iekšējais ceļš cilvēkam pašam priekš sevis un tas mēdz būt un arī ir bieži vien grūts. Grūtāks varbūt nekā tas fiziskais," viņš norāda.

Savukārt Jānis kopā ar draudzeni svētceļojumā dodas devīto reizi. Grūti ir - to viņš nenoliedz, bet, līdzīgi kā daudzi citi ceļinieki, apgalvo – grūtības pārvarēt ir laime.

"Laikam jau pārvarēt to fizisko kaut kādu lūzuma brīdi, bet nav grūti. Ir kaut kādā trešajā dienā, kad ieslēdzas tas miesas nogurums, bet, ja ir biedri, kas paceļ garastāvokli, protams, arī garīgajā ziņā, piemēram, baznīca dod ļoti lielu stiprinājumu. Tāpēc jau tas ir svētceļojums un kaut kādā ziņā arī grūtības ir kā gandarījums," norāda Jānis.

Anita no Skaistkalnes grupai pievienojusies vien ceturtdien. Viņa stāsta, ka gājienā vēlējusies piedalīties jau iepriekš, taču ik gadu tas ticis atlikts, tagad kundze saņēmusies noiet atlikušos 200 kilometrus līdz Aglonai.

"Šodien man ir pirmā diena. Ļoti saviļņojoša diena, jāsaka tā. Es ceru, ka es piedzīvošu visam gadam tādu garīgu piepildījumu. Es esmu kristiete, luterāņu draudzē, bet nu vismaz stiprinās, šis ceļojums stiprinās manu ticību," tā Anita.

Kad visi gatavi, katoļu priesteris Mariušs Kempe, aicina ceļotājus uz dziesmu un tad visi tālāk dodamies pa grants ceļu Neretas virzienā. Priesteris stāsta par ikgadējo svētku nozīmīgumu.

"15.augusts ir lieli svētki. Katoļu baznīcā tie ir vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Un tas process, kamēr baznīca pasludināja patiesību, tā saucamo dogmu, ka māte Marija ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesīs – tas bija gandrīz 2000 gadu [atpakaļ], un tam mēs ticam, jā," atzīmēja priesteris.

Savu gājienu Liepājas grupa uzsāk katru rītu pulksten astoņos, kad notiek kopīga lūgšana un brokastis, pēc tam ir vien ceļš un dziesmas līdz pusdienas laikam. Gājienu beidz ik vakaru ap pulksten astoņiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas