Bērna zobi – vecāku atbildība. Ar katru gadu bērnu mutes veselības stāvoklis pasliktinās

Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova. Dakteres novērojušas, ka ar katru gadu bērnu mutes veselības stāvoklis pasliktinās un vizīšu laikā mazie pacienti ir pārāk nobijušies. Panākt, lai mazuļi nebaidītos no zobārsta, iemācīt tiem pareizi tīrīt zobus, rūpēties par mutes un zobu veselību var tikai un vienīgi vecāki.

Pārāk ilgi baro ar krūti
“Ja salīdzina, kādi bērniem bija zobi agrāk un tagad, tad esam secinājušas – zobi ir daudz vairāk bojāti jau agrīnā vecumā,” novērojusi V. Hrikina, kura bērniem zobus ārstē 30 gadus.
“Ja atnāk divgadnieks vai trīsgadnieks ar pilnīgi veseliem zobiem, tad tas ir liels brīnums,” papildina zobārste ar 33 gadu stāžu V. Gņedova. Biežāk esot tā, ka bērnam tik tikko iznācis zobiņš, tikai redzams mazs gabaliņš no zoba kronīša, un jau bojāts. “Un mēs tādā gadījumā zobam neko nedrīkstam darīt, ja nav izaugusi sakne,” norāda V. Hrikina.
“Kas pie tā vainojams? Barošana, uzturs. Bērnus mūsdienās ilgi baro ar krūti. Vecākiem, mammai tā ir vieglāk – bērns pie krūts, ir kluss, bet tas dara zobiem tikai sliktu. Krūts barošana būtu jābeidz, tiklīdz sāk nākt zobiņi. Tas ir vidēji sešu līdz astoņu mēnešu vecumā. Tad bērnam jāsāk arī ēst ēdienu. Esam novērojušas, ka bērni vairs negrauž veselus burkānus un ābolus – viss ir sarīvēts vai putriņās. Bērni neēd gaļu, uzturs viņiem pārsvarā ir salds vai saldināts. Tāpat dzert pārsvarā iedod kaut ko saldinātu – limonādi vai sulu, nevis parastu, tīru ūdeni. Daudzi ēdieni ir tādi, kas pielīp pie zobiem, piemēram, ogļhidrātiem bagāts ēdiens – putras, saldinātās pārslas, ko ēd ar pienu, čipsi. Šajos ēdienos ir skābes, kas zobus ēd kopā. Un tad vecāki brīnās, kāpēc tik slikti zobi!” novērojusi V. Hrikina. Esot pat gadījumi, kad uz vizīti mazais pacients ierodas ar limonādes pudeli rokās. Vecāki atbildot, ka mazais grib, un neaizdomājoties, ko dzēriens nodara zobu emaljai. Arī uz nakti dot cepumiņus nav ieteicams.
Abas zobārstes norāda, ka bērniem būtu jālieto daudz piena produktu – piens vai kefīrs būtu obligāta uztura sastāvdaļa, bet reti kuram tā ir. “To varētu skaidrot ar to, ka daudziem bērniem no atsevišķiem produktiem ir alerģijas, nepanesības,” teic V. Gņedova.

Vizītei jāsagatavo laikus
Pirmā reize, kad bērnu aizvest pie zobārsta, vislabāk ir laikā, kad iznākuši pirmie zobiņi. Apmēram pusgada vecumā. Tas ir arī laiks, kad bērns sāk mācīties ēst ar karotīti. Bet tā notiekot ļoti reti. Šajā laikā ir svarīgi paskatīties ne tikai pirmos zobiņus, bet arī to, kādā stāvoklī ir mēles saitīte, kas ir nozīmīga valodas attīstībā.
“Bērniem pie zobārsta nepatīk, viņi palikuši tik bailīgi! Ir reizes, kad atved bērnu ar pilnīgi veseliem zobiem, bet viņš tik ļoti ir nobijies un raud, ka negrib sēsties krēslā, kur nu vēl muti vaļā vērt,” pieredzē dalās V. Gņedova un iesaka: “Vecāku uzdevums ir laikus ieplānot vizīti un līdz tam bērnu šim procesam sagatavot. Ja mazais zinās, kas un kā notiks, viņš zinās, ar ko rēķināties.”
Visbiežāk bērnus biedējot tas, kādas sajūtas ir pēc anestēzijas. “Tā ir tirpšana, pampšana. Bērns nesaprot, kas notiek. Vecākiem ir jāpastāsta sīki un smalki par vizīti pie zobārsta, lai nebūtu lieka stresa no neziņas,” uzsver V. Hrikina.
“Ar bērniem strādāt ir grūti. Ļoti cenšamies, lai zobu urbšanas vai raušanas gadījumā nebūtu sāpīgs arī tas brīdis, kad tiek iedurta špricīte. Ir atsāpinoša ziede, ko uzsmērējam uz smaganām, un tad jau par adatas dūrienu bērns ir aizmirsis,” par ārstēšanas metodēm stāsta V. Hrikina.
Pie zobārsta bērns būtu jāved divas reizes gadā. Īpaši, ja izauguši visi pastāvīgie zobi, uzsver speciālistes.

Piemērota higiēna
Krūts barošana, kā arī ilga knupīša lietošana, kad bērnam jau izauguši zobi, ietekmē sakodienu. “Sakodiens veidojas nepareizs. Ar knupīti bērnam mute ir ciet, viņš tāpēc arī nerunā. Žoklis ir noslēgts, muti grūti atvērt,” skaidro V. Gņedova.
Agrīnā vecumā bērniem bieži esot izteiktas divas saslimšanas: pudeļu kariess un ziedošais kariess. Pudeļu kariess veidojas, kad bērns ilgstoši ēd no pudelītes ar knupīti galā, dzer ar cukuru vai medu saldinātus dzērienus. Savukārt ziedošais kariess ir gadījumā, kad pilnībā visi zobi ir bojāti – cauri. Kariesa cēlonis ir ēdiena un dzēriena palieku sakrāšanās uz zobiem un smaganām, kur jāaug jaunajam zoba kronītim. Lai zobi būtu veseli, pirmkārt, ir veselīgs uzturs – mazāk saldumu! Un starp ēdienreizēm izskalot muti, lai atbrīvotu mutes dobumu no liekajām skābēm.
Lai izvairītos no kariesa un tā smagākām stadijām – zobu sāpēšanas, iekaisumiem, svarīgākā ir zobu higiēna un zobu pareiza tīrīšana. Tas ir svarīgi jau no zīdaiņu vecuma. Sākumā vecāki bērnam iztīra mutīti ar ūdeni, ar pirkstu, kam virsū uztīta marlīte. Tagad aptiekās un veikalos ir pieejama speciāla silikona pirksta uzmava, kam galos ir izcilnīši smaganu masāžai. Vēlāk jāizvēlas atbilstoša zobu suka un pasta. Zobu birstīti vajadzētu ņemt vidēji mīkstu. Un nekādā gadījumā bērniem nelietot to pašu zobu pastu, ko vecāki, jo pieaugušajiem pastas ir stiprākas. To var sākt lietot pēc 12 gadu vecuma, kad izauguši visi pastāvīgie zobi. Jāskatās, vai sastāvā ir fluors, soda. “Līdz bērnam izaug pastāvīgie zobi, vecākiem ir jāpalīdz iztīrīt zobus. Bērni to neprot izdarīt kārtīgi, īpaši grūti aizsniedzamās vietās,” uzsver daktere V. Hrikina.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas