Bakteriālās iedegas dēļ nācies izcirst simtiem augļkoku 1

Bakteriālās iedegas izplatības dēļ šogad nācies izcirst un sadedzināt simtiem augļkoku. Tostarp cietis arī viens komercdārzs, tiesa gan šādās situācijās pieejams arī valsts atbalsts un jau šobrīd kompensācijās izmaksāti ap 16 tūkstošiem latu. Kopš augusta, kad slimība tika konstatēta tikai Tukuma pusē, šobrīd ir noteiktas jau 8 buferzonas. Valsts augu aizsardzības dienests gan mierina, ka slimībai vairs nevajadzētu izplatīties. 

Bīstamā augļkoku slimība - Bakteriālā iedega šobrīd konstatēta jau 8 vietās Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionos. Visos apstādījumos, kur ir augu karantīnas organisms, blakus teritorija, trīs kilometru rādiusā ap perēkli, noteikta par buferzonu, bet inficētie augļkoki iznīcināti. Kopumā nācies izzāģēt un sadedzināt vairākus simtus koku, pārsvarā cietuši piemājas dārzi, kā arī viens komercdārzs, stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
"Pavisam slimība skārusi 20 īpašniekus un visās saimniecībās pieņemti fitosanitārie pasākumi. Kopā pieņemti lēmumi iznīcināt 60 ābeles, 348 bumbieres, kā arī 88 vilkābeles un 352 metrus vilkābeļu dzīvžoga," stāsa Šķupele.
Slimību var atpazīt pēc tā, ka koku jauno dzinumu zaru gali nobrūnē un to galā veidojas, kas līdzīgs āķim. Taču nedz lapas, nedz augļi no koka nenokrīt, arī cilvēka veselībai slimā koka augļi nekaitē. Šogad veicamie bakteriālās iedegas ierobežošanas pasākumi ir beigti un tai vairs nevajadzētu izplatīties iestājoties vēsākam laikam, kad baktērija kļūst neaktīva un tālāk neizplatās.
"Tālāk jāskatās uz riskiem, kas būs nākamgad, sākot ar saimniekaugu ziedēšanu, tad mēs arī sāksim pastiprinātas pārbaudes vietās kur šī slimība tika konstatēta. Viens no pasākumiem ir, ka saimniekaugu ziedēšanas laikā buferzonā nedrīkst pārvietot bišu stropus," norāda Augu karantīnas departamenta direktore,
Gadījumos, kad saimniecībās konstatēta bakteriālā iedega un likvidēti koki ir iespēja arī pretendēt uz kompensāciju, ja augu aizsardzības dienests licis veikt kādus pasākumus. Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža stāta, ka ir arī parādījušies pirmie pieteikumi atbalsta saņemšanai, bet to skaits var vēl pieaugt.
"Šogad esam saņēmuši jau 3 pieteikumus un izmaksātā summa ir jau nedaudz vairāk kā 16 tūkstoši latu. Pērn gan neviens pieteikums nebija, bet 2011.gadā saņēmām vienu un atbalstā izmaksājām nedaudz vairāk par tūkstoti latu. Cilvēkiem tie ir zaudējumi, ja kaut vai mazdārziņā jānogriež ābelītes, kas bija vērtība ģimenei," atzīst Ilgaža.
Eksperti vēl skaidro, ka šogad bijusi labvēlīga silta vasara, kas veicinājusi bakteriālās iedegas izplatību. Ierobežoto buferzonu par brīvu atzīs tikai pēc diviem gadiem, kuros dienesta inspektori pastiprināti veiks pārbaudes apkārtnes dārzos un publiskajos apstādījumos.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

seskis

ka tik neiet kā savā laikā kolchozos ar govju leikozēm-jo ražīgāks lopiņš-leikoze klāt, obligāts pasākums-likvidācija.patiesībā iespējams,dzīvniekiem,sakarā ar augstražīgumu,ja ar bija izmaiņas asins sastāvā,tad vai nu varēja ārstēt vai nebija vispār tam jāpievērš uzmanība!
tā arī tagad-visu nozāģēt,visu iznīcināt
POLITIKA!

pirms 7 gadiem, 2013.10.06 14:32

Latvijas ziņas