Baidoties par nerealizējamu projektu iebalsošanu, atliek lemšanu par pašvaldību referendumu likumprojektu 2

Baidoties, ka iedzīvotāji ar vietējo pašvaldību referendumu palīdzību varētu nobalsot par jautājumiem, kuru izpilde pašvaldībai nav finansiāli iespējama, valdība šodien vēl uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta pieņemšanu.

Taču šodien notika balsojums par to, vai referendumu var ierosināt visās pašvaldībās 15%, vai tiek izmantota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinātā diferencētā pieeja - atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā balsojumā. Tā kā balsojums radīja nelielu sajukumu, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) lūdza Valsts kanceleju interpretēt balsojuma rezultātu. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane informēja, ka premjeram ir izšķirošā balss. Ņemot vērā, ka premjers balsoja par 15% barjeras ieviešanu, tāds arī bija valdības lēmums - saglabāt jau iepriekš likumprojektā noteikto barjeru, nevis ministrijas no jauna rosināto.

Gan Tieslietu ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan arī premjeram radušās bažas, ka iedzīvotāji pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ar referendumu palīdzību varētu iebalsot tādas lietas, ko pašvaldība finansiāli nevar īstenot.

"Kas notiek, ja iedzīvotāji attīstības plānā vai stratēģijā vēlas, lai pašvaldība uzbūvē pili un par to nobalso. Iedzīvotāji būs iebalsojuši kaut ko, un pašvaldība varēs droši likties uz maksātnespēju," teica Dombrovskis. Tāpat nebūtu pieņemami, ja iedzīvotāji nobalsotu, ka pašvaldība kļūst par visuma metropoli, taču pašvaldības spēkos to nebūs īstenot.

Šiem argumentiem oponēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), norādot, ka saskaņā ar analīzes datiem bažas, ka iedzīvotāji varētu iebalsot pašvaldībai finansiāli neizdevīgus jautājumus, ir teorētiskas, nevis praktiskas. "Tajā pat laikā mēs neesam par dīvainiem projektiem pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā," uzsvēra ministrs.

Premjers gan atgādināja, ka arī Satversmē ir definēts, par kādiem jautājumiem nav iespējams rīkot referendumus, proti, par tādiem, kas skar valsts finanses. Tāpēc līdzīgi riski šajā ziņā pastāv arī pašvaldībām. Valdības vadītājs norādīja, ka vajadzētu noteikt skaidru mehānismu, kādā tiek vērtēta referendumu jautājumu finansiālā ietekme, un ja tā tiek atzīta par būtiski negatīvu, tad tiek pieņemts lēmums, ka referendumu par konkrēto jautājumu neizsludina. Tāpēc viņš rosināja lēmuma pieņemšanu atlikt uz nedēļu, lai ministrija likumprojektu precizē.

Sprūdžs informēja, ka ministrija ir gatava precizēt likumprojektu un noteikt ierobežojumus, tomēr uzsvēra, ka pašvaldības maksātnespēja nav iespējama.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

murmulis

Pašvaldības apvienojas, kļūst arvien lielākas un man pie kājas ja kāds 30km, attālumā grib ko pasākt.

pirms 8 gadiem, 2013.01.08 20:22

Latvijas ziņas