Avīze: Latvijai nāksies atteikties no personas koda pirmās daļas

Latvijai agrāk vai vēlāk nāksies atteikties no personas koda pirmās daļas, jo tā satur datus par vecumu, kas vērtējams kā personas datu aizsardzības pārkāpums, piektdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".

Šo faktu nenoliedz arī Valsts datu inspekcijas direktore Signe Plūmiņa.

Personas datu aizsardzības kontekstā būtiska ir ne tikai konkrētās personas vārds, uzvārds un adrese, bet arī personas kods, atzina personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris. Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā. Tiesa gan, pēc Valsts datu inspekcijas direktores atzinuma, Latvijā ir arī cilvēki, kuru personas koda pirmā daļa neatbilst dzimšanas datiem. Vairāku ārvalstu iedzīvotāju personas kodi nesatur cilvēka dzimšanas datus, bet Ungārijā, pēc eksperta teiktā, personas kodu nav vispār.

Pēc eksperta domām, jautājums tehniski ir sarežģītāks par vienkāršotu personas identifikatora – koda pirmās daļas – vienkāršu aizstāšanu.

"Vispirms ir jābūt skaidrībai, kā personas kods – identifikators – tiks lietots, kā piešķirts personām. Šobrīd šo personas kodu piešķir Latvijas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem, atsevišķos gadījumos arī ārvalstniekiem," norāda Ruķeris.

Viņaprāt, vispirms būtu nepieciešama koncepcija par personas unikālo identifikatoru, pēc tam vajadzīgs īpašs likums, kurā noteiktu, kā kodu un kādām personām piešķir. "Tas nozīmētu arī izmaiņas pilnīgi visos valsts reģistros," akcentē Ruķeris.

Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa atzinusi, ka no personas datu aizsardzības viedokļa šīs izmaiņas ir pozitīvas, jo tādējādi personas kods būs tikai unikāls personas identifikators un neietvers informāciju par personas dzimšanas datiem un vecumu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas