Avīze: dienētgribētāji gaida rindā, atsijā pusi

Vairāk nekā 1000 kandidātu šogad vēlējās kļūt par karavīriem vai Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) kadetiem, kaut arī viņu bija vajadzīgs trīsreiz mazāk, ceturtdien raksta "Neatkarīgā".

Uz vakancēm bruņotajos spēkos vai uz studijām akadēmijā šogad pieteikušies nedaudz mazāk pretendentu kā pērn. Agrāk uz armiju rāvās valsts depresīvo rajonu iedzīvotāji, jo karavīru sociālās garantijas bija kā akmenī iecirstas. Pašreiz, krīzes apstākļos, daļa no tām ir atceltas vai samazinātas.

Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Raimonda Graubes vārdiem, apmēram 1000 cilvēku stāv rindā uz karavīru vakancēm. Daļa no viņiem dzīvojot depresīvajos rajonos, apmēram puse būtu gatavi aizbraukt no valsts, ja nebūs iespēju ne strādāt, ne mācīties. Tomēr nevar uzskatīt, ka nabadzīgāko reģionu iedzīvotāji armiju uzskatītu par glābšanas riņķi. Tagad pretendenti vairāk izvērtē, kurā karaspēka daļā kadri vajadzīgi. Kad tika meklēts papildinājums Jūras spēku flotilei Liepājā, pieteicās daudzi Kurzemē dzīvojošie.

Aizsardzības ministrijas (AM) Rekrutēšanas un jaunsardzes centra rekrutēšanas nodaļas vecākā referente Evija Lieģe informē, ka līdz gada beigām bija pieteikušies 1114 kandidāti, no kuriem 620 ir izturējuši atlasi. 2011.gadā bija paredzēts uzņemt 370 karavīrus un kadetus, un tas ir nodrošināts. Pārējiem jāgaida nākamais iesaukums 2012.gadā. Kopumā uz mācībām NAA šogad kandidēja 167 cilvēki.

Lieģe skaidro, ka nevar izrēķināt matemātiski, cik puišu un meiteņu pretendē uz vienu vietu armijā.

"Cilvēki pārdomā. Ir tādi, kuri neiztur medicīnisko pārbaudi, – viņiem konstatē muguras, locītavu un stomatoloģiskas vainas. Nākamais ir fiziskās pārbaudes tests. Tas nav sarežģīts, bet arī tur atsijājas. Tad seko psiholoģiskais tests, un pēc tam izvēlas dienestam derīgos. Militārā dienesta likums prasa pamatizglītību, bet vienādu rezultātu gadījumā priekšroka tiek dota vidusskolas beidzējiem," ar topošo karavīru atlases procesu īsumā iepazīstina Lieģe.

Šogad vēlmi dienēt izteicis 151 jaunsargs un 129 meitenes, no kurām 30 kandidēja uz kadetu vietām NAA. Jaunsargi esot ļoti motivēti jaunieši un vēlas savu dzīvi saistīt ar armiju. Piesakās arī ārrindas zemessargi, kuri uz laiku bija izbraukuši peļņā. Pēc atgriešanās Latvijā viņi meklējot iespēju atgriezties militāristu rindās.

"Ir jaunieši, kas domā, – man nav ko darīt, iešu armijā. Viņiem nākas ātri saprast, ka tā nebūs īstā vieta. Toties tie 620, kas izturējuši atlasi, ir gribējuši nokļūt armijā," uzskata Lieģe. Dienētgribētāju skaits nedaudz sarūk: šogad pieteicās 1114 kandidāti, pērn – 1201.

Graube uzskata, ka pašlaik Latvijā nav nepieciešams izmantot Mobilizācijas likumu, jo ir daudz pilsoņu, kas vēlas piedalīties valsts aizsardzībā.

Krīzes laikā zemessargu skaits palielinās, tomēr nāksies lauzīt galvas par to, kā zemessardzi nodrošināt ar profesionāliem kadriem, jo tā ir NBS aktīvā rezerve. Tāpēc 11.Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš ierosina, lai pēc atvaļināšanās karavīrs turpinātu regulāri, iespējams, reizi mēnesī, piedalīties apmācībās. Tad nepieciešamas izmaiņas likumā.

AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis atgādina, ka aizsardzības spēki jāplāno vismaz 10–15 gadu periodā. Samazinās to jauno cilvēku skaits, kuri varētu dienēt armijā. Atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš aplēsis, ka aizsardzības un iekšlietu sistēmā katru gadu jāiesauc vairāk nekā 1000 cilvēku, lai neizjustu kadru trūkumu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas