Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar ienākumiem no īres dzīvokļiem jādalās ar valsti 2

“Jums piederošo dzīvokļu skaits ir lielāks nekā nepieciešams vienai mājsaimniecībai,” šādi iesākas Valsts ieņēmumu dienesta vēstule kādam liepājniekam. Vēstulē ir aicinājums reģistrēt saimniecisko darbību un samaksāt valstij nodokļus vai sniegt paskaidrojumu par gūtajiem ienākumiem, vēsta laikraksts "Kursas Laiks".

“Tur jau tāpat nekādi ienākumi nav gūti, tikai izdevumi,” neizpratnē ir dzīvokļu īpašnieks. “Treknajos” gados viņš iegādājās vairākus dzīvokļus bez ērtībām, kurus plānoja izremontēt un izīrēt. Krīze plānus izjaukusi, un remontdarbi nav pabeigti. Dzīvokļa saimnieks aprēķinājis, ka ienākumi no īres nesedz pat mājokļa nodokli.

“Valsts šobrīd cenšas atrast jebkuru sfēru, kura varētu nest naudu. Diemžēl “treknie gadi” ar augstajām īres maksām ir aizgājuši. Iespēju gūt ievērojamus ienākumus no īres dzīvokļiem valsts ir palaidusi garām,” pauž kāds namīpašnieks, kurš pats nonācis maksātnespējas priekšā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pastiprināto uzmanību īres dzīvokļiem viņš skaidro ar iespēju salīdzināt dažādas datu bāzes, kuras agrāk nebija pieejamas.

Namsaimnieks norāda uz niansi, kas apgrūtinās īres dzīvokļu legalizēšanu – nav tāda likuma, kas nosaka, cik daudz un lielas dzīvojamās platības nepieciešams vienam cilvēkam vai vienai mājsaimniecībai.

Latvijā nav normas, kas paredzētu, cik liela dzīvojamā platība nepieciešama vienam cilvēkam, apstiprina Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.

Nav arī precīzas statistikas, cik šobrīd Latvijā ir privāto īres dzīvokļu. EM rīcībā ir statistikas dati par 2007. gadu. Privātie īrs dzīvokļi togad bija 6,2 procenti no visiem mājokļiem. Aģentūra “Eurofonds” 2009. gadā izpētījusi, ka Latvijā ir 10, 8 procenti īres mājokļu. Tas nozīmē: katrs desmitais dzīvoklis Latvijā tiek izīrēts un tajā nedzīvo īpašnieks.

“Valsts ir ķērusies klāt melnajam īres tirgum, un tas ir saprotami,” uzskata biedrības “Latvijas dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere. Viņa norāda, ka tā ir saimnieciskā darbība, par kuru jāmaksā nodokļi. “Parasti Valsts ieņēmumu dienests interesējas par dzīvokļu saimnieku ienākumiem, kuru īpašumā ir pieci vai vairāk dzīvokļi. Latvijā īres dzīvokļu piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums un īres tirgū pārsvarā iesaistījušās fiziskas personas. Cilvēki izīrē savu vienīgo dzīvokli, ko pašiem nevajag, vai cenšas izīrēt dzīvokļus, ko iegādājušies “pārdošanas buma” laikā,” situāciju vērtē L. Šnīdere.

Viņa arī norāda uz atšķirību starp juridiskām un fiziskām personām, kas uzņēmušās šādu “rūpi”. “Juridiskas personas parasti ir denacionalizēto namu saimnieki vai firmas, kas iegādājušas bankrotējušu uzņēmumu dzīvokļus. Juridiskas personas ir ieinteresētas izīrēt pēc iespējas dārgāk, lai segtu izdevumus un varētu nomaksāt nodokļus. Fiziskām personām dažkārt ir svarīgi, lai nekrājas parādi,” teic L. Šnīdere.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Tad nu gan ienākumi, ja jau saimnieki cenšas izīrēt tikai pret komunālajiem maksājumiem! Ha-ha!

pirms 9 gadiem, 2011.02.12 13:59

Tad nu gan ienākumi, ja jau saimnieki cenšas izīrēt tikai pret komunālajiem maksājumiem! Ha-ha!

pirms 9 gadiem, 2011.02.12 13:52

Latvijas ziņas