Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

12. klašu skolēniem tiks piedāvāts izvēlēties sevi interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei

Jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei, šodien žurnālistiem pastāstīja projekta "Skola 2030" vadītāja Zane Oliņa.

Oliņa pauda, ka, domājot par risinājumiem vidusskolas mācību satura pilnveidei, ļoti rūpīgi izvērtēta citu valstu pieredze. Lielākajā daļā valstu vidējā izglītības pakāpē skolēnam ir iespēja izvēlēties apgūstamos mācību priekšmetus. Īpaši padziļināti pētīts Igaunijas un Somijas vidējās izglītības modelis, kur skolēni aptuveni trešdaļu pavada, mācoties priekšmetus, kas tos interesē vairāk. Tāpat mācību priekšmetu struktūrā ir ietverti arī obligātās izvēles priekšmetu kursi. Izvērtēti arī Latvijā esošie izglītības modeļi, vēsta LETA.

Jaunajā mācību saturā iekļauts līdz šim Latvijā neīstenots princips - iespēja skolēnam mācīties vairāk savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Tas nozīmē, ka 60-70% laika skolēni mācītos vispārīgu pamatu, bet 30% laika skolēni mācītos viņu interesēm atbilstošus mācību priekšmetus, to darot padziļinātāk un vairāk, teica Oliņa. Viņa pastāstīja, ka sasniedzamie rezultāti izstrādāti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgais, optimālais un augstākais.

Oliņa uzsvēra, ka šāds vidējās izglītības modelis skolēnam dos iespēju nozīmīgi vairāk mācīties sev interesējošu saturu, vismaz 30% no mācību laika mācoties mazāku skaitu kursu saskaņā ar savām nākotnes interesēm un apgūstot tos padziļināti.

Vidējās izglītības pakāpes loma ir iespēja iedziļināties atbilstoši jaunieša interesēm un nākotnes mērķiem. Plānots, ka 10. un 11.klasē tiks padziļināts un vispārināts pamatizglītībā apgūtais, savukārt 11. un 12.klasē būs iespēja mācīties dziļāk šaurākā mācību jomu lokā.
Skolēni vidusskolā mācīsies kursus, kam būs noteikts sasniedzamo rezultātu kopas. Saturs būs strukturēts septiņās mācību jomās, tās saglabājot no pamatskolas. 10.-11.klasē skolēni mācīsies pamatkursus, lai visiem vidusskolēniem būtu vispusīga izglītība. Skolēni mācīsies visu mācību jomu pamatkursus. Apgūstot pamatkursus, vēlāk skolēniem būs iespēja izvēlēties padziļinātos kursus atsevišķās jomās. Padziļinātajā kursā būs augstākā līmeņa sasniedzamie rezultāti. Skolām tāpat būs iespēja piedāvāt dažādus specializētos kursus, lai varētu par kādu lietu mācīties īpaši fokusēti.

Padziļināto kursu mērķis - patstāvīgi saskatīt likumsakarības, nostiprināt caurviju prasmes, izzināt, kā rodas, uzkrājas, mainās zināšanas. Padziļināto kursu nedēļā varēs apgūt sešas stundas, teica Oliņa.

Skolas, izvērtējot savas stiprās puses, izveidos piedāvājumu skolēnu izvēlei. Pirmais skolas lēmums būs, kuras padziļināto kursu kombinācijas skolēniem tiks piedāvātas, izvēloties trīs padziļinātos kursus, dodot skolēniem iespējas tālākai profesionālai virzībai. Skolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu grozi. Skolai tāpat jāizvēlas specializētie kursi, vienlaikus izveidojot arī stundu plānu trim gadiem, skaidroja Oliņa.

Skolēna mācību plānu veidos pamatkursi katrā mācību jomā, vismaz trīs padziļinātie pamatkursi, padziļinātais kurss "Pētniecības, jaunrades vai sabiedriskā darba īstenošana" un specializētie kursi. Sports un veselība būs visiem obligāti apgūstamais kurss optimālā līmenī.

Oliņa skaidroja, ka skolas piedāvās padziļināto kursu kombinācijas (izvēļu grozus). Piemēram, topošajam filologam, vēsturniekam varētu piedāvāt padziļināti apgūt latviešu valodu un literatūru, vēsturi, kā arī kultūru un mākslu. Tiem, kas nākotnē vēlētos strādāt kultūras, digitālā dizaina vai mediju jomā, varētu piedāvāt augstākajā līmenī apgūt kultūru un mākslu, dizainu un tehnoloģijas, kā arī svešvalodas. Skolēniem, kas savu nākotni vēlētos saistīt ar politiku vai citām sociālajām zinātnēm, varētu piedāvāt padziļināti mācīties sociālās zinātnes, ģeogrāfiju, un latviešu valodu. Fizikas un inženierzinātņu jomā ieinteresētajiem skolēniem varētu piedāvāt padziļināti apgūt fiziku, matemātiku un sociālās zinātnes, matemātikā un IKT ieinteresētajiem - matemātiku, programmēšanu un svešvalodu, savukārt medicīnā, veterinārijā, farmācijā un uzturzinātnē ieinteresētajiem - bioloģiju, ķīmiju un sociālās zinātnes augtākajā līmenī.
Jaunais saturs ļautu skolēniem izvēlēties skolas piedāvāto kursu kombināciju. Rezultātā jaunieši pamatīgāk un dziļāk apgūs savām nākotnes studijām un profesionālajai darbībai nozīmīgus mācību priekšmetus, pauda Oliņa. Viņa norādīja, ka skolēnu dziļāku izpratni un labākas prasmes veicinās mazāka priekšmetu skaita apguve vienlaikus, vienam priekšmetam nodrošinot vairāk stundu. Lielāku mācību motivācija, interešu apzināšanos veicinās mērķtiecīga izvēle un specializācija, savukārt augstas prasības visās jomās uzlabos kopējo absolventu sagatavotību.

Kā ziņots, Valsts izglītības satura centrs ir ierosinājis pārmaiņas izglītībā Latvijā, lai vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un pieeju, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā. Vidusskolas satura modelis ir trešais izglītības posms, kuram tiek izstrādāts pilnveidots saturs un pieeja. Pērn apstiprinātās Pirmsskolas vadlīnijas stāsies spēkā šā gada septembrī, savukārt saskaņā ar Valsts pamatizglītības standartu skolas sāks strādāt no 2020.gada septembra.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas