Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā rīkoties, ja nākas sastapties ar čūskām vai ja tā ir iekodusi? 1

Latvijā ir sastopama tikai viena indīga čūska – odze. Tās ir ne tikai mežos un purvos, bet mēdz uzturēties arī pie mājām un dārzos. Čūskas cenšas no cilvēkiem izvairīties un no laba prāta neuzbrūk. Taču, laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost, tad nekavējoties jāsazinās ar mediķiem, brīdina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Piemājas dārzos un lauku māju tuvumā čūskas uzturas, ja ir klajas vietas, kur tām sildīties un ilgstoši dzīvot. Tās izvēlas dzīvot vietās, kur tās neviens netraucē.

Odzi var atšķirt pēc pelēkā auguma un tumšāka zigzagveida raksta uz muguras. Zalkti var atšķirt pēc melnā auguma un dzeltenām austiņām, bet tās var būt arī pabalējušas un šķietami pat nepamanāmas. Zalkšiem patīk mitrums, tādēļ, ja māju tuvumā ir mežs, purvs un sētas apkārtnē mitrs un ir kompostkaudzes, zalkšiem tā ir piemērota dzīvesvieta. Zalktis nav indīgs, taču no bailēm pa anālo atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu.

Latvijā ļoti reti sastopama ir vēl viena čūsku suga – gludenā čūska. Tā ir ļoti agresīva, taču nav indīga. Izskatās līdzīga odzei, bet ir slaidāka, plakanāka, ar apaļu purnu, brūnu muguru, uz kuras divās vai četrās rindās ir tumši plankumiņi. Parasti gludenā čūska sastopama priežu mežos, krūmiem apaugušos uzkalniņos, pļavās un purvos.

Glodene vairāk ir ķirzaka čūskas ādā – pelēka vai sarkanbrūna, 40 līdz 50 centimetrus gara. Briesmu gadījumā tā nomet asti, kas vēlāk atkal ataug.

Čūsku kodumi var radīt smagu alerģisku reakciju, un šajā gadījumā nepieciešama steidzama mediķu palīdzība, lai novērstu veselības un dzīvības apdraudējumus.

Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, nedrīkst kustoni aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tikai tad, ja sajūt draudus vai uzkāpj tai virsū, pieskaras un ņem rokās.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā vai uzturoties teritorijā, kur zināms, ka ir čūskas, jāstaigā zābakos vai apavos un biezās zeķēs. Jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nedrīkst pa mežu un pļavu staigāt plikām pēdām.

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un varēs redzēt pietūkumu. Čūskas koduma vietā būs redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes. Ja iekodis zalktis, radīsies tikai ap­sārtums un pampums, jo zalktim indes nemaz nav. Zalkša iekošanas gadījumā veidojas sekundārs audu bojājums ar iespējamību, ka var rasties infekcija. Tāpēc pēc koduma var šai vietai uzlikt kompresi un vērot, vai neparādās ādas apsārtums, taču, vienalga, jāatrādās mediķim.
Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.

Ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk. Cietušais tūlīt jānogulda un jāpalīdz nomierināties. Jācenšas nekustināt sakosto ķermeņa daļu, lai inde neizplatītos. Jādod dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu. Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi.

Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu. Nedrīkst dot arī nekādus medikamentus.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

LAURIKS

Man ar iekoda odze bet man simtomi paradijas nakamaja diena

pirms gada, 2018.08.05 11:58

Vietējās ziņas